Finansējuma saņēmēji izraudzīti no 31 pieteikta filmu projekta. Kā minēja Rietuma, konkursa iecere bija atbalstīt vismaz 13 filmu projektus, bet konkursam pieteikto filmu projektu budžeti rezultātā ļāvuši finansiālu atbalstu sniegt 16 filmu uzņemšanai.
Starp finansējumu saņēmušajām spēlfimām ir gan latviešu literatūras ekranizācija, gan vēsturiskas spēlfimas, gan mūsdienu un nesenās pagātnes stāsti. Vairākas filmas domātas bērnu un jauniešu auditorijai.
No spēlfilmu projektiem konkursa žūrija visvairāk punktu iedevusi režisora Vara Braslas spēlfilmai "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", finansējumu ieguvusi Dāvja Sīmaņa topošā filma "Puika ar suni", režisores Madaras Dišleres filma "Paradīze 89", Annas Vidulejas projekts "Homo Novus", Ināras Kolmanes "Bille" un Gata Šmita "1906".
Filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir ģimenes filma, kas piedāvā gan mūsdienu materiālu, gan uzrunā plašu auditoriju, bet filmas "Puika ar suni" tematika veltīta ļoti sāpīgai un jūtīgai tēmai - Otrajam pasaules karam un holokaustam. Filma ir stāsts par Žani Lipki, un filmas vēstījums veidots no Lipkes dēla skatpunkta. Savukārt filma "Paradīze 89" vēsta par 1989. gadu, kas bija būtisks pavērsiena punkts Latvijas vēsturē, bet "Homo Novus" ir Anšlava Eglīša populārā literārā darba ekranizācija. Filmas darbības laiks ir trīsdesmito gadu Latvija. Šī filma ir par mākslu, mākslas vēsturi un ideālo Latvijas pagātni. Savukārt spēlfilma "Bille" top pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma darba motīviem, bet filma "1906" vēstīs par Latvijas vēsturi un arī Latvijas literatūras vēsturi. Šajā filmas projektā vēsturiskais materiāls ir daudzpusīgs un sarežģīts.
No animācijas filmu projektiem finansējumu ieguvusi Edmunda Jansona topošā animācijas filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kuras pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes darbs, kā arī Rozes Stiebras "Saule brauca debesīs", kas savukārt ir mītisks un mitoloģisks materiāls.
Savukārt no dokumentālo filmu projektiem pie finansiāla atbalsta tikusi Askolda Saulīša dokumentālā filma "Astoņas zvaigznes", Kristīnes Briedes un lietuviešu režisora Audria Stona filma "Baltijas jaunais vilnis", Raita un Laura Ābeļu filma "Baltu ciltis", Ilonas Brūveres "Ievainotais jātnieks", Dzintras Gekas "Kurts Fridrihsons", Ginta Grūbes "Lustrum", Kristīnes Želves "Mērijas ceļojums" un Ivara Selecka "Turpinājums".
Dokumentālā filma "Astoņas zvaigznes" ir veltīta latviešu strēlniekiem, "Baltijas jaunais vilnis" veltīta leģendāram posmam Latvijas dokumentālā kino vēsturē - 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad latviešu poētiskais kino kļuva par sava veida mākslinieciskās pretošanās instrumentu totalitārajam režīmam un sociālistiskajai realitātei. Filma "Ievainotais jātnieks" vēstīs par Brīvības pieminekļa autoru - tēlnieku Kārli Zāli, filma "Kurts Fridrihsons" būs veltīta māksliniekam Kurtam Fridrihsonam un viņas mūža gājumam sarežģītos Latvijas vēstures kontekstos, bet filma "Lustrum" būs veltīta "čekas maisu" problēmai un šiem neatrisinātajiem jautājumiem nesenajā vēsturē.
Dokumentālā filma "Mērijas ceļojums" ir dokumentālās filmas un spēlfilmas sajaukums. Šī filma būs veltīta Mērijai Grīnbergai, kura izglāba plašu Latvijas mākslas kolekciju Otrā pasaules kara laikā. Savukārt filma "Turpinājums" būs par Latvijas un nākotni no bērnu skatpunkta. Filmā septiņi bērni septiņās dažādās Latvijas vietās sāk skolas gaitas. Iecerēts, ka filma turpināsies ik pēc septiņiem gadiem, katrreiz jaunam režisoram fiksējot šo septiņu bērnu dzīves pavērsienus un līdz ar to arī visas valsts ceļu uz nākotni.
Savukārt brāļu Ābeļu filma "Baltu ciltis" no mākslinieciskā un tehnoloģiskā viedokļa būs ambiciozs projekts. Šī dokumentālā filma stāstīs par baltu cilšu vēsturi.
Projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā darbojās dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, kinorežisors un pedagogs Pēteris Krilovs, komponiste Lolita Ritmanis no ASV, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa, kultūras mecenāts Boriss Teterevs un NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis.
Filmu projekti tika izvēlēti konkursa kārtībā divās kārtās, un finansējums tiem plānots, ņemot vērā vidējās attiecīgā filmu veida kopējās izmaksas. Programmas īstenošanai nepieciešamais plānotais finansējums ir 7 504 014 eiro, kas četru gadu laikā tiek izmantots pakāpeniski. Šim mērķim 2014. gadā tika paredzēti 264 654 eiro, 2015.gadā - 889 436 eiro, 2016. gadā piešķirti 1 552 962 eiro, bet 2017. gadā plānoti 4 796 962 eiro.
2014. gadā tika sākta spēlfilmu un animācijas projektu atlase, konkursa pirmajā kārtā saņemot 37 pieteikumus - 27 spēlfilmas un četras animācijas filmas. Atbalsts tika sniegts 11 spēlfilmu un divu animācijas projektu attīstīšanai. Savukārt šā gada pavasarī notika dokumentālo filmu projektu atlase, no 34 pieteikumiem atbalstot desmit projektu attīstīšanu.
Šā gada rudenī tika izsludināta gan dokumentālo filmu projektu, gan spēlfilmu un animācijas projektu pieteikšana konkursa otrajai kārtai. Tajā varēja pieteikt arī pirmajā atlases kārtā neatbalstītos un citus projektus, ja tie ir ražošanai sagatavoti un var konkursam iesniegt filmas scenāriju un demo materiālu. Projektu pieņemšana noslēdzās novembra sākumā, un tad atkal darbu sāka Latvijas simtgades ekspertu padome, kopējā kontekstā vērtējot visus ražošanai sagatavotos projektus - spēlfilmas, dokumentālās filmas un animāciju. Visi konkursam iesniegtie pieteikumi sabiedrībai pieejami portāla "www.filmas.lv" sadaļā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei".
Paredzēts, ka 2016. gadā tiks turpināta visu finansējumu saņēmušo filmu ražošana, ņemot vērā katras filmas ražošanas plānu un specifiku. 2017. gadā turpināsies visu filmu ražošana, finansiāli atbalstot arī pēcapstrādi, bet 2018. gadā filmas tiks pabeigtas un izrādītas visa gada garumā.
Ar programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" atbalstīto filmu projektiem var iepazīties mājaslapā "www.filmas.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
