Februārī sāksies Norda jaunās filmas 'Ar putām uz lūpām' uzņemšana  (1)

Filmēšana plānota Rīgā un Pierīgā, kopā 35 filmēšanas dienas, līdz marta beigām, savukārt pirmizrāde "Ar putām uz lūpām" plānota 2017. gadā, informē Nacionālā kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.

Filma "Ar putām uz lūpām" ir stāsts par bijušo policistu Didzi, kurš pēc smagas autoavārijas cenšas sākt dienesta suņu apmācības biznesu. Didzim nezinot, viņa sieva Jana meklē romantisku piepildījumu, satiekoties ar gados krietni jaunāko Robertu. Kad Didža mīļotie suņi izbēg un kļūst par biedu pilsētas iedzīvotājiem, Didzis un Jana ir spiesti konfrontēt savus pagātnes dēmonus un atrast kopīgu valodu, lai novērstu tuvojošos nelaimi.

Paredzēts, ka Norda jaunais darbs būs mūsdienīga, skatītājiem atraktīva un starptautiski konvertējama filma, kas apvieno spraigu sižetu un psiholoģisko drāmu. Norda prasme emocionāli kāpināt un izspēlēt galveno varoņu psiholoģisko spriedzi ir viena no veiksmes atslēgām arī režisora iepriekšējās spēlfilmās.

Projekts plānots kā Latvijas, Lietuvas un Polijas kopprodukcija, tādēļ filmas komanda ir starptautiska. Filmas pamatā ir amerikāņu scenārista Meta Goseta darbs "Origin of Species", kura darbība adaptēta Latvijas vidē.

Filmas operators būs amerikānis Tobiass Datums, kurš uzņēma arī Norda iepriekšējo filmu "Mammu, es tevi mīlu". Projektam piesaistīts arī viens no talantīgākajiem filmu māksliniekiem Lietuvā - Nerijus Narmontas.

Galvenās lomas filmā atveidos Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš un Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe.

Norda topošā filma "Ar putām uz lūpām" atlasīta kopražojumu projektu forumam "When East Meets West", kas janvārī norisināsies Itālijā. Kopumā forumā bija pieteikts 301 projekts, bet dalībai izvēlēti 22, tai skaitā Norda topošā spēlfilma, kas šogad saņēmusi arī finansiālu atbalstu Nacionālā kino centra konkursā.

Kopražojuma projektu tirgus "When East Meets West" Itālijā notiek jau sesto gadu, pulcējot apmēram 300 kinoindustrijas profesionāļu, un šogad saņēmis rekordlielu pieteikumu skaitu. Dalībai forumā izvēlēti desmit dokumentālo filmu projekti un 12 spēlfilmas, labākie no tiem var pretendēt uz vairākām balvām, kas paredz, piemēram, finansiālu atbalstu filmas pēcapstrādes periodam.