22. janvārī pie skatītājiem nonāca Dāvja Sīmaņa jaunā mākslas filma "Pelnu sanatorija", kas ir režisora debija spēlfilmas žanrā. Kamēr kritiķi viens otru pārspēj daiļrunībā par filmas estētiskajām kvalitātēm un tēmas skaudrumu, portāls "Delfi" lūdza kino zinātniekam Viktoram Freibergam nosaukt 10 iemeslus, kāpēc ir vērts redzēt šo filmu. Viņš lakoniski un trāpīgi atbildēja:
1. Lai atcerētos, ka dzīve nav bezgalīga, tad katra atvērta šampanieša pudele kļūs par dzīves svinēšanu;
2. Lai vairāk nekā pusotru stundu aizmirstu par mūsu neirotisko ikdienu;
3. Lai konstatētu, ka Latvijā kino kā māksla nav mirusi;
4. Lai rastos vēlēšanās kādu brīdi paklusēt un nevērt vaļā e-pastu vai savu facebook profilu;
5. Lai atgrieztos pagātnē, kuru neesam paši piedzīvojuši;
6. Lai nebūtu jāmokās neziņā, ko ēst vakariņās, jo tā nav lielākā dzīves problēma;
7. Lai saprastu, ka māksla spēj šokēt, pat ja mums tas nepatīk;
8. Lai varētu ar kolēģiem parunāt par kino, nevis politiku;
9. Lai pēc tam gribētos noskatīties kādu komēdiju;
10. Lai „Splendid Palace” kasierēm nebūtu jāgarlaikojas.
Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Tas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un viņa apņēmībai "ieviest kārtību". Savukārt negaidīta pieķeršanās kādam pamestam, mežonīgam zēnam ļauj Ulriham atgūt notrulināto cilvēcību. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.
Galvenajās lomās vācu kino un teātra zvaigzne Ulrihs Matess, kā arī Agnese Cīrule, Pēteris Liepiņš, Leonīds Lencs, Dmitrijs Jaldovs un citi.
Filma tapusi "Studijā Lokomotīve", un tās producents ir Roberts Vinovskis.