Kamēr vēl atvaļinājumu laiks. 10 filmas, kas iedvesmo doties ceļojumā  (5)

Arī kino skatīšanās kļuvusi par vienu no visu laiku izplatītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem, taču ceļošana ir svarīga daļa filmu veidošanā – producentu grupas apbraukā pasauli, meklējot iespaidīgākos dabas skatus vai dzīvīgākās pilsētas ielas, ko iekļaut topošo filmu kadros, un tā bieži vien pēc filmas noskatīšanās rodas vēlme apciemot tieši kinolentē redzētās zemes. Filmas un ceļošana ir cieši saaugušas, tāpēc ceļošanas filmas, kas nu jau izveidojies par atsevišķu žanru, var palīdzēt izlemt nākamo galamērķi gan tūristiem, gan rūdītiem klejotājiem.

Lai nebūtu jālauza galva, uz kurieni un vai doties iepazīt pasauli, piedāvājam desmit pilnmetrāžas mākslas un dokumentālās filmas, kurās vai nu vēstīts par aizrautīgiem ceļotājiem, vai kuru darbība risinās aicinoši skaistās ainavās.

Tāpat kā visā pasaulē, arī latviešu ceļotāju vidū pieaug Santjago ceļa (Camino de Santiago), Spānijā popularitāte – sociālie tīkli un mediji ik pa laikam piedāvā kāda mūsējā svētceļnieka izaicinājuma un iedvesmas stāstu par to, kā noiets aptuveni 800 kilometru garais pārgājiens uz Santjago de Kompostelas pilsētu. Iespējams, kādam no viņiem par pamudinājumu kalpojusi filma "The Way" (2010), kuras emocionālais vēstījums cieši savijies ar fiziskajiem pārbaudījumiem un dzīves svinēšanu, ko piedāvā Spānija, Pireneju kalnu ciematiņi, daba un sastaptie cilvēki.

Filma ir spilgts un aizkustinošs kino vēstījums par sevis un pagātnes sakārtošanu, samierināšanos un piedošanu, par kāda tēva un dēla attiecībām, kas jāizlīdzina jau tad, kad viens no viņiem vairs nav starp dzīvajiem.

Maša strādā radio, bet Maksims ir jauns arhitekts. Viņa drīz precēsies… ar citu, bet viņš dosies studēt uz Eiropu. Romantiskās komēdijas "Piter FM" (2006) stāsts ir par nenotikušu mīlestību, bet svarīgu lomu tajā nospēlē Ziemeļu Venēcija, Pētera Pirmā logs uz Eiropu – Sanktpēterburga. Tās kanāli, plašie bulvāri, aplupušie jumti, pārpildītās metro stacijas un ikdienišķie pagalmi vienkāršo mīlētāju stāstu padara unikālu. Tieši lielpilsēta visā savā varenībā izspēlē nevērīgu, romantisku joku ar abiem galvenajiem varoņiem, it kā dodot iespēju satikties, bet ļaužu jūklī tikpat labi ļaujot paiet viens otram garām.

Režisore Oksana Bičkova filmā perfekti noķērusi Sanktpēterburgas noskaņu, ko novērtēs tie, kuri pilsētā iemīlējušies Balto nakšu laikā un paši klīduši pa kanālu tiltiņiem un krastmalām. Bet kādus citus filma pamudinās pirmo reizi doties uz vareno pilsētu un ļauties tās valdzinājumam.

"Kad cilvēki man prasa, kāpēc es to daru, es parasti atbildu – kāpēc ne?" par vēlmi vienatnē doties gandrīz 3000 kilometru garā ceļojumā cauri Austrālijas tuksnešiem ar kājām saka filmas "Takas" galvenā varone.

2013. gada filma "Takas" vēsta par Robinas neiedomājamo gājienu no Austrālijas vidienes pilsētas Alisspringsas līdz kontinenta rietumu krastam. Kinolente balstīta patiesos notikumos, ko galvenās varones prototips – rakstniece Robina Deividsone – aprakstījusi grāmatā. Filmā Robinu spēlē austrāliešu aktrise Mia Vasikovska, kurai gatavojoties lomai, kamieļu apvaldīšanu mācījusi pati Deividsone.

Austrālijas rietumu reģions starp Alisspringsu un Indijas okeānu ir skaista, biedējoša un pārsvarā tukša zeme. Lielāko daļu aizņem gandrīz neapdzīvotais Lielais Smilšu tuksnesis un Gibsona tuksnesis. Reģionu pārzina vienīgi Austrālijas aborigēni, daži baltādaini iebraucēji un pāris ceļotāji, kas teritoriju šķērso ar automašīnām.

Robinu filmā pavada vien kamieļu karavāna un viņas uzticamais suns, taču savā vientuļajā ceļā viņa piedzīvo arī negaidītas tikšanās.

Kinorežisors Vess Andersons, kura filmās darbība reti notiek ārpus ASV, 2007. gada kinolentē "Ceļojums uz Dardžilingu" pievērsies krāsām bagātajai Indijai, ko mēdz uzskatīt par vienu no pasaules skaistākajām valstīm.

Stāsts vēsta par trim brāļiem, kuri gadu pēc tēva nāves dodas satikt māti, kas apmetusies kādā klosterī Indijā. Ceļojuma iniciators, cenšoties uzlabot attiecības ar brāļiem, aicina viņus kopīgi veikt attīrīšanās rituālus, taču viņa ieceres neveikli cieš neveiksmi, jo gan viņš, gan pārējie ceļabiedri joprojām jūtas iekšēji salauzti. Tādējādi filma ir ne vien krāšņs un rosmīgs brauciens pa Indijas dzelzceļa sliedēm, bet arī sirsnīgs un cilvēcīgs stāsts par ģimeni.

Andersona meistarīgi izvēlētais filmas skaņu celiņš, ne ar ko citu nesajaucamais kadrējums un scenogrāfija, kā arī spēja likt smaidīt par traģēdiju padara "Ceļojums uz Dardžilingu" par vienu no slavenākajām ceļošanas filmām.

Ikviens no mums pa reizei mēdz aizsapņoties par fantastiskiem piedzīvojumiem un atļaut iztēlei "saražot" pārdabiskus un krāšņus dzīves scenārijus. Savukārt 2013. gada piedzīvojumu filmas "Valtera Mitija slepenā dzīve" centrālajam tēlam Valteram šāda nodarbe ir teju ikdienas rutīna.

Bena Stillera izspēlētais un režijā tapušais stāsts, kas balstīts slavenā amerikāņu asprāša Džeimsa Trubera prozas darbā, vēsta par kautrīgā Valtera Mitija uzdrošināšanos, kas līdz ar negaidītiem pavērsieniem un spontānu ceļojumu ved pie atklāsmes, ka ikviens īsts piedzīvojums pārspēj dīkās fantāzijas.

Dzenot pēdas kādas īpaši svarīgas fotogrāfijas negatīvam, filmas galvenais varonis nokļūst Grenlandē, Islandē, Afganistānā jeb, citiem vārdiem, vietās ar elpu aizraujošām ainavām, kuras filmas veidotāji mērķtiecīgi kadrējuši tā, lai savaldzinātu ikvienu skatītāju. Taču filmai ir vēl kāda uzmanības vērta īpašība: atainotas arī visas pārgalvīgās Mitija fantāzijas.

"Motociklista dienasgrāmatas", kas balstīta viena no Kubas revolucionāro partizānu kustības līderu – Če Gevaras – pierakstos, seko līdzi nu jau populkūrā ieaugušā marksista jaunības dienu ceļojumam cauri Dienvidamerikai.

Kopā ar biedru Alberto Granado galvenais filmas varonis cenšas nokļūt slimnieku kolonijā, kur strādāt brīvprātīgo darbu, bet pa ceļam abi pagūst viesoties Čīlē, Peru, Venecuēlā, Kolumbijā un Kubā.

Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad notika slavenais Če Gevaras un Granado motociklu pārbrauciens, viņu iebrauktais maršruts kļuvis par vienu no visu laiku slavenākaiem pārbraucienu maršrutiem pasaulē.

Filma "Samsara", kas tapusi gandrīz piecu gadu garumā, uzņemta divdesmit piecās valstīs, piecos kontinentos, turklāt izmantojusi tikai septiņdesmit milimetru filmu, ļauj kinolentes vizuālos izteksmes līdzekļus baudīt īpaši augstā izšķirtspējā.

Filmas veidotājs Rons Friks, kurš deviņdesmito gadu sākumā pārsteidza dokumentālo filmu pasauli ar izcilo "Baraka", 2011. gadā atkal izpelnījās atzinību ar žanriski līdzīgo "Samsara" – kinodarbu, kurā apkopotas ainas no pasaules svētvietām, katastrofu paliekām, rūpnieciskajiem kompleksiem un dabas brīnumiem.

"Samsara", tāpat kā "Baraka", ir objektīvs skatījums uz cilvēka un dabas dzīvi, liekot uzsvaru uz dzīvības un Zemes skaistumu. Rūpīgi vērojot dažādās kino tehnikās uzņemtās ainas – rituālus, dejas, kalnus, strautus vai cilvēku plūsmu – "Samsara" skatītājiem bieži liek no jauna novērtēt mūsu pasauli.

Filma "The Beach" (2000) ir viens no britu režisora Denija Boila šedevriem, kas iemantoja milzu popularitāti jaunās tūkstošgades sākumā un jaunu tūrisma vilni Taizemē, par kulta vietu padarot Haad Rin pludmali.

Izcils skaņu celiņš, jauns un jau spožu slavu baudījis Leonardo Dikaprio, Bankokas naktsdzīve, paradīzes cienīgi pludmales skati – tas viss iedvesmojis ne vienu vien ceļotāju meklēt piedzīvojumus eksotiskajā Taizemē, neskatoties uz to, ka filmas sižets skarbi atgādina, kas notiek, ja par tavu slepeno, debešķīgo pludmali uzzina pārāk daudz cilvēku.

Filmu "Into the Wild" (2007) savā ziņā var uzskatīt par jaunības, brīvības, cilvēciskās saskarsmes, dabas un piedzīvojumu skaistuma apliecinājumu.

Darbs, kuram skaņu celiņu īpaši rakstījis grupas "Pearl Jam" līderis Edijs Veders, ir balstīta patiesā stāstā par Kristoferu Makkandelsu – veiksmīgu un gudru studentu, kurš dumpinieciski nolemj pamest materiālos labumus un ar automašīnu balsošanu doties uz Aļasku, kur dzīvot brīvā dabā starp kokiem un lāčiem.

Lai arī stāsts ir traģisks, vēstījums ir skaidrs – dzīvot tādu dzīvi, kādu pieprasa norma, ir bezjēdzīgi un tukši. Šona Pena režisētā filma ir iedvesmojusi daudzus doties ceļā, baudīt brīvību un tiekties īstenot sapņus. Aļaskas mežonīgā daba, kas filmā gluži vai kļūst par tēlu, atainota ar tehnisku izcilību, savukārt Kristofera domu gājiens – ar cieņu un apbrīnu.

Dokumentālā filma "Karte sestdienai", kuras sauklis ir "Apceļojot pasauli, katra diena ir kā sestdiena", vēsta par vairākiem cilvēkiem, kas vienatnē ilgu laiku pavada ar mugursomām un klejo no valsts uz valsti.

Filmā iespējams iepazīties ar ceļotājiem, kas palīdz cunami upuriem Taizemē, vieosties Nepālas viesnīciņās un piedzīvot haotisko Brazīlijas automašīnu satiksmi, taču filmas centrā ir ceļinieku pārdzīvojumi.

Filmas tapšanā piedalījušies gan pusaudži, gan seniori, gan pieredzējuši ceļotāji, gan tādi, kas nekad nav izbraukuši no dzimtās pilsētas. Bet visiem filmas varoņiem kopīgs tas, ka viņi visi reiz fantazējuši par pasaules apceļošanu. Un tad – to izdarījuši.