Šī ir lieliska filma pārdomām tiem cilvēkiem, kas sasnieguši savā dzīvē pašu spēkiem tik daudz, ka nu jau varētu justies laimīgi, bet… Filma ir par to, kāpēc mums dzīvē nepieciešams otrs cilvēks, pat tad, ja tas nav nepieciešams. Skatoties filmu, rodas pretrunīgas jūtas, jo recepte (un paldies režisoram par to!) jau netiek dota. Ir tikai dažas atklāsmes, kas var palīdzēt kādam sevi ieraudzīt nogrieznī starp polaritātēm – attiecības (atkarība) un vienatne (neatkarība).
Pagājušā gadsimta 70. gadi Zviedrijā nesa apvērsumu ne tikai vērtību atmodā, kad indivīda tiesības tika paceltas augstāk par ģimenes interesēm, bet saistībā ar to tika pieņemti arī politiski lēmumi un manifesti. Šajā filmā ir redzams, kā indivīda neatkarības ideja ir mainījusi Zviedrijas sabiedrību. Pašaktualizācijas, pašnoteikšanās, brīvība – tās bija vērtības, par kurām cīnījās daudzi cilvēki. Brīvību sievietēm no vīriešiem, brīvību vecākiem no saviem bērniem, brīvību pusaudžiem no vecākiem. Brīvība vienam no otra, kur tikai patiesas, labprātīgas un līdzvērtīgas attiecības var turēt kopā – tāda tika zīmēta nākotnes vīzija. Ideāla attiecības būtu tādas, kur pieauguši indivīdi ir fundamentāli neatkarīgi (finansiāli, juridiski, emocionāli), strādā paši priekš sevis, dzīvo tikai sev.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
