Foto: Kadrs no filmas "Zviedru mīlas teorija"
Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā šogad iekļauta filma "Zviedru mīlas teorija" ("Swedish Theory of Love"), kas aplūko mūsdienu pārtikušās Eiropas sabiedrības individualitātes kultu un neatkarības galējo robežu. Filma uzdod jautājumu, vai ir iespējams pārmest laipu starp labklājības pārsātinātu un izdzīvot gribošu sabiedrību? Par filmu pēc noskatīšanās raksta geštaltterapeite Solvita Vektere.

Šī ir lieliska filma pārdomām tiem cilvēkiem, kas sasnieguši savā dzīvē pašu spēkiem tik daudz, ka nu jau varētu justies laimīgi, bet… Filma ir par to, kāpēc mums dzīvē nepieciešams otrs cilvēks, pat tad, ja tas nav nepieciešams. Skatoties filmu, rodas pretrunīgas jūtas, jo recepte (un paldies režisoram par to!) jau netiek dota. Ir tikai dažas atklāsmes, kas var palīdzēt kādam sevi ieraudzīt nogrieznī starp polaritātēm – attiecības (atkarība) un vienatne (neatkarība).

Pagājušā gadsimta 70. gadi Zviedrijā nesa apvērsumu ne tikai vērtību atmodā, kad indivīda tiesības tika paceltas augstāk par ģimenes interesēm, bet saistībā ar to tika pieņemti arī politiski lēmumi un manifesti. Šajā filmā ir redzams, kā indivīda neatkarības ideja ir mainījusi Zviedrijas sabiedrību. Pašaktualizācijas, pašnoteikšanās, brīvība – tās bija vērtības, par kurām cīnījās daudzi cilvēki. Brīvību sievietēm no vīriešiem, brīvību vecākiem no saviem bērniem, brīvību pusaudžiem no vecākiem. Brīvība vienam no otra, kur tikai patiesas, labprātīgas un līdzvērtīgas attiecības var turēt kopā – tāda tika zīmēta nākotnes vīzija. Ideāla attiecības būtu tādas, kur pieauguši indivīdi ir fundamentāli neatkarīgi (finansiāli, juridiski, emocionāli), strādā paši priekš sevis, dzīvo tikai sev.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!