Baltijas jūras Dokumentālu filmu foruma programmā šogad iekļauta poļu režisora Jeržija Sladkovska filma "Dons Žuans", kas vēsta par Marinu un Oļegu – māti un viņas ar autismu sirgstošo dēlu, par abu savstarpējām attiecībām, hiperaprūpi un robežu starp normālo un nenormālo. Par filmu pēc tās noskatīšanās pārdomās dalās Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa.
Filma "Dons Žuans" jauc robežu starp slimo un veselo, citādo un normālo, vai, pareizāk sakot, maina tos vietām. Kurš te ir pieskaitāms, kurš ne? Kurš labs, kurš ne? Kuram te vajadzīga palīdzība? Kurš ir upuris?
Nāk prātā Tenesija Viljamsa "Stikla zvērnīcas" Laura, kuru arī mamma taisnprātīgi centās padarīt par cilvēku un izprecināt. Skumjā patiesība, ka visšaušalīgāko elli cilvēkam var radīt tieši vistuvākie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
