Meitene, kura uzdrīkstējās sapņot. Dziedātāja Aminata par filmu 'Sonita'  (9)

Pirms noskatījos filmu, es nelasīju aprakstu, par ko tā ir, tāpēc ieraugot filmas pirmos kadrus, es padomāju, ka šis ir stāsts par jaunu meiteni, kurai ir dabas dota harizma, un kura ļoti vēlas kļūt par dziedātāju, neskatoties uz to, ka apstākļi viņai apkārt tam nav piemēroti. Ar pirmajiem kadriem man bija sajūta, ka šis būs Pelnrušķītes stāsts, kurā meitenes talantu noteikti pamanīs kāda feja un, neskatoties uz visām grūtībām, viņa piepildīs savu sapni. Bet šajā gadījumā viss nav tik pasakaini un vienkārši. Šis stāsts ir daudz dziļāks, daudz sarežģītāks un daudz smagāks.

Filmas galvenā varone ir piecpadsmitgadīgā Sonita, bēgle no Afganistānas, kas jau astoņus gadus dzīvo Irānā. Meitene dzīvo kopā ar savu māsu un māsas meitu. Pārējā ģimene ir palikusi Afganistānā. Sonita dzīvo nabadzībā, tāpēc paralēli mācībām speciālā skolā (bēgļu centrā) meitene strādā par apkopēju. Kā jau katram cilvēkam, arī Sonitai ir sapnis – viņa vēlas kļūt par reperi, uzstāties publikas priekšā, lai viņas auditorija būtu tikpat mīloša un pieņemoša, kā lielām zvaigznēm. Neskatoties uz grūtībām un to, ka gan Irānā, gan Afganistānā sievietēm ir aizliegts dziedāt, Sonita pati raksta dziesmas un uzstājās ar tām skolas pagalmā. Viņa nevēlas atteikties no sava sapņa. Sonita – maza meitene, kura uzdrīkstējās stāties pretī sistēmai, kura uzdrīkstējās sapņot.