No Tupaka līdz šokrokam. Desmit filmas par mūziku ne tikai melomāniem  (1)

Dokumentālās filmas par mūziku izvērtušās par nozīmīgu mūziķu dzīves un radošās darbības iepazīšanas līdzekli, biež vien piedāvājot skatītājiem ne vien agrāk nepublicētus video materiālus, bet sniedzot arī spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.

Arī šogad pasaules pirmizrādes piedzīvojušas vairākas augstvērtīgas dokumentālās filmas par mūziku. Piemēram, Kannu kinofestivālā tika izrādīta režisora Džima Džārmuša veidotā filma-eseja par grupu "The Stooges" un tās līderi Igiju Popu, kurš, kā zināms, šogad uzstājās arī "Positivus" festivālā.

Savukārt septembra sākumā Venēcijas filmu festivālā pirmizrādi piedzīvoja filma "One More Time With Feeling", kuras centrā ir austrāliešu dziedātāja un dziesmu autora Nika Keiva jaunākā albuma "Skeleton Tree" tapšanas stāsts un tā traģiskais fons.

Piedāvājam iepazīt desmit aizraujošas dokumentālās filmas par mūziku – pasaulslaveniem skatuves māksliniekiem, pārsteidzošiem jaunatklājumiem un nozīmīgiem kultūras fenomeniem –, kas uzrunās gan rūdītus melomānus, gan tos, kas tikai sāk interesēties par sev tuvajiem māksliniekiem.

Filma, kas iznāca gadu pēc slavenākā "Vudstokas" festivāla 1969. gadā, caur dokumentāliem video fragmentiem veido hipiju kultūrā svarīgākā festivāla hroniku.

Filmā "Vudstoka" ("Woodstoc") iekļauti koncertieraksti, īsas intervijas, festivāla ikdienas ainas, kā arī mākslinieciski montēti muzikāli kadri. Īpašs kino baudījums gan tiem, kuri 60. gados atbalstīja hipiju sludinātās vērtības, gan jaunākajiem skatītājiem, kuri aizraujas ar 20. gadsimta kultūras izzināšanu.

Dokumentālajā darbā "The Miles Davis Story" iekļautas vairākas intervijas ar cilvēkiem, kuri pazinuši un sastrādājušies ar izcilo un ietekmīgo mūziķi Mailsu Deivisu, tādējādi radot izvērstu atskatu uz Deivisa dzīvi un darbiem.

Filmā ar interesi un pietāti aplūkots, kā viena no svarīgākajām personām džeza mūzikā piedalījusies mūzikas vēstures attīstībā un veidošanā – no "Birth of the Cool" līdz sadarbībai ar leģendāriem mūziķiem, no pretrunīgi vērtētajiem eksperimentālajiem albumiem līdz frīdžeza transformācijām.

Filma "Tupac: Resurrection" tika publicēta 2003. gadā, septiņus gadus pēc filmas galvenā varoņa traģiskās bojāejas.

Amatiervideo, fotogrāfijas, dzejas lasījumi un mūzika – filmā ar dažādiem paņēmieniem ilustrēta Tupaka Šakura (Tupac Shakur) dzīve – dzīve, kas atstājusi nedzēšamas pēdas hip-hopa mūzikas un urbānās kultūras vēsturē.

Filma "Screamin' Jay Hawkins: I Put a Spell on Me" (2001) ir veidota kā ekscentriskas personības portrets – tajā caur laikabiedru intervijām iepazīts savdabīgais Kliedzošais Džejs Houkinss (Screamin' Jay Hawkins).

Dokumentālajā filmā iekļauti arī arhīva materiāli un dokumenti, padziļinot priekšstatu par Houkinsa dzīvi un māksliniecisko darbību, kas mūzikas vēsturē sekmēja jēdziena "shock-rock" rašanos un izplatību.

Filmas režisors Džulijens Templs (Julien Temple) gadsimtu mijā izdeva jau otro viņa veidoto dokumentālo filmu par panku mūzikā tik nozīmīgo grupu "Sex Pistols". Pirmā – "The Great Rock'n'Roll Swindle" – iznāca 1980. gadā.

"The Filth and the Fury" piedāvā vēsturiski precīzāku un mazāk haotisku vēstījumu par leģendāro panku apvienību, filmā ietverot intervijas ar grupas dalībniekiem, tostarp – tās līderi, nelaiķi Sidu Višesu (Sid Vicious).

Pirms pieciem gadiem – 2011. gadā – grupai "Pearl Jam" apritēja 20 gadi, un, atzīmējot jubileju, tika publicēta dokumentālā filma "Pearl Jam Twenty".

Filma īpaši izceļas ar to, ka tajā iekļauti daudz agrāk nepubliskoti video ieraksti. "Pearl Jam Twenty" atklāj grupas vēsturi, piedāvājot jaunu un svaigu izpratni par grupas dalībnieku attiecībām un radošo procesu.

Viena no intīmākājām rokmūzikas dokumentālajām filmām – 2015. gada "Cobain: Montage of Heck" – stāsta par 90. gadu mūzikas ikonu Kurtu Kobeinu.

Filmā izmantots daudz arhīva materiālu, interviju, kā arī koncertu ierakstu. Tajā izsekots topošā "Nirvana" līdera bērnībai, grupas dibināšanai un nonākšanai slavas zenītā, kā arī mūziķa traģiskajai nāvei. Filma iemantojusi ne vien filmu kritiķu atzinību, bet nu kļuvusi arī par "obligāto literatūru" kaislīgākajiem "Nirvana" faniem.

Filma vēsta par to, kā 62 gadus vecais Čārlzs Bredlijs izlaužas no nabadzības, pateicoties ierakstu kompānijai, kas ļāva viņam īstenot jaunības sapni – dziedāt oriģinālmūziku.

Bredlija stāsts ir aizkustinošs un iedvesmojošs, tā galvenais varonis – daudz grūtību piedzīvojis mākslinieks – izstaro mīlestību un nezaudē cerību, turklāt uz skatuves pārsteidz ar varenu un sirdi plosošu dziedājumu. Jāpiebilst, ka šā gada "Positivus" festivālā latviešu klausītājiem bija iespēja redzēt Bredlija koncertu uz festivāla lielās skatuves.

"Searching for Sugar Man" ir 2012. gada zviedru un britu veidota dokumentālā filma, kurā pētīts kāds savdabīgs Dienvidāfrikas kultūras fenomens.

Pagājušā gadsimta 70. gados Siksto Rodrigess (Sixto Rodriguez) bija folkmūzikas dziedātājs Detroitā (ASV). Viņa muzikālā karjera bija īsa – izdoti divi ierakstu albumi, kas, lai arī tika atzinīgi novērtēti, izrādījās neveiksmīgi mūzikas tirgū. Taču Rodrigesam nezinot, viņa mūzika piedzīvoja milzu popularitāti Dienvidāfrikā, kur viņš pats kļuvis par popkultūras ikonu. Dienvidāfrikā izplatījās arī baumas par Rodrigesa pašnāvību. Dokumentālajā filmā rādīts, kā daži melomāni nolēmuši uzzināt, kas patiesībā noticis ar noslēpumaino mūziķi, vedot skatītāju negaidītā un sirdi sildošā piedzīvojumā.

2013. gada februārī filma saņēma "BAFTA" apbalvojumu kategorijā "Labākā dokumentālā filma". Divas nedēļas vēlāk – tādā pašā kategorijā filma saņēma "Oskara" balvu.

Šai 2015. gada dokumentālajā filmā izmantoti agrāk nepublicēti ieraksti, reti arhīva materiāli, kā arī dzirdamas dažas no mūzikas vēsturē zināmākajām dziesmām.

"What Happened, Miss Simone?" ir "Netfilx" veidots stāsts pr leģendāro dziedātāju un aktīvisti Ninu Simoni – sievieti, kas iedvesmojusi vairākas mākslinieku paaudzes.