Lielākajos filmu festivālos, jo īpaši – Kannās, taizemiešu režisora Apičatponga Vīrasetakula vārds izpelnījies cieņu. Šī gada Kannu kinofestivāla programmā "Īpašais skatiens" izrādīja viņa jaunāko filmu "Greznības kapsēta" – darbu, kas hipnotizē un ieved maģiskā garu pasaulē, izvēršoties nebijuši eksotiskā kino skatīšanās pieredzē.
Kādā mazā Taizemes skolā neizskaidrojamu iemeslu dēļ vairāki zaldāti iegrimuši dziļā miegā. Runā, ka skola atrodas uz senu karaļu atdusas zemes, viņu gariem joprojām esot klātesošiem un izsūcot guļošo enerģiju. Zaldātus pieskata un kopj brīvprātīgās, tostarp Dženira, kura izjūt ciešu saikni ar periodiski no miega transa iznākošo Itu. Neparastajam pārim pievienojas trešais spēlētājs – Kenga. Pateicoties īpašajām spējām sazināties ar guļošajiem, jaunā meitene kļūst par starpnieku Dženiras nomoda un Ita sapņa dialogā. Caur Kengas muti Its apraksta savu niansēto pasaules izjūtu, nevainīgi naivi un poētiski viņš runā par dabu, gariem un brīnumiem. Intervijās Vīrasetakuls ir teicis, ka viņam filma ne vienmēr reprezentē konkrētu realitāti, bet var stāstīt par eksistenci un atmiņu, nojaucot īstenības un netveramas pasaules robežas. Arī "Greznības kapsētā" īstenība savijas ar mītiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
