Pielūgts, izākstīts, ikonisks. Piecas filmas ar Pikaso klātbūtni

Kopš mākslinieks kļuva slavens 20. gadsimta pirmajā pusē, viņa klātbūtne bijusi nenovēršama teju ikvienā ar vizuālo mākslu saistītajā fenomenā – glezniecībā, tēlniecībā, animācijā, televīzijā un visbeidzot – arī kino.

Ņemot vērā to, cik biežas ir atsauces uz Pikaso dzīvi un darbiem populārajā kultūrā, mākslnieks cilvēku prātos, šķiet, dzīvo divas dzīves – vienu kā gleznotājs, otru – kā tēls jeb, precīzāk, konkrēts tipāžs.

Piedāvājām ielūkoties piecās filmās, kurās Pikaso atklājas gan kā centrālais varonis, gan epizodisks raksturs. Filmas, kurās Pikaso biogrāfija, reputācija un mantojums interpretēti dažādos veidos – gan slavēti, gan pelti, gan draudzīgi apcelti, gan dievināti.

2012. gadā režisors Karloss Saura sāka sadarbību ar aktieri Antonio Banderasu un aktrisi Gvinetu Paltrovu, lai kopīgi veidotu biogrāfisku drāmu par Pikaso radošo procesu, veidojot mākslinieka, iespējams, zināmāko darbu – "Guernica".

1937. jūnijā radītais mākslas darbs tiek uzskatīts par vienu no mākslas vēsturē svarīgākajām pretkara gleznām. Tās izveidei Pikaso veltījis aptuveni mēnesi ilgu neatlaidīgu darbu, arī filmas iecerētais nosaukums – "33 días" jeb "33 dienas" – ir atsauce uz laika posmu, kurā tapis iespaidīgais gleznojums. Patlaban "Guernica" atrodas Madridē, Karalienes Sofijas Nacionālā muzeja Mākslas centrā.

Lai arī filma vēl nav pabeigta un pēdējo gadu laikā tās finansējuma avoti mainījušies, internetā atrodamās ziņas liecina, ka Banderasa Pikaso uz lielajiem ekrāniem varētu nonākt 2017. gadā.

Filma "Pikaso piedzīvojumi" (1978) ir komisks, sirsnīgs, sirreāls un stilizēts Pablo Pikaso dzīvesstāsta atainojums.

Asprātīgā zviedru kinolente ir piesātināta ar atsaucēm uz 20. gadsimta sākuma kultūras dzīvi – filmas laikā Pikaso satiekas ar vairākām 20. gadu slavenībām, tostarp – Ģertrūdi Stainu, Alisi B. Toklasu, Gijomu Apolinēru, Anrī Ruso un daudziem citiem.

Filma īpaši izceļas arī ar valodas lietojumu – tās varoņi kopā runā desmit dažādās valodās (spāņu, franču, zviedru, vācu, somu, itāliešu, angļu, krievu, norvēģu un latīņu), taču tādējādi skatītājs netiek apgrūtināts, gluži pretēji – tēli runā visiem zināmās frāzēs, bieži vien spēlējoties ar vārdu nozīmēm. "Pikaso piedzīvojumi" ir lielisks nopietnā un nenopietnā, īstenības un izdomājumu savienojums. Tās režisori – Hanss Alfrēdsons un Tāge Danielsons – filmu nodēvējuši par "tūkstoš mīlestības pilniem meliem".

Filma "Surviving Picasso" (1996) ir trim "Oskariem" nominētā režisora Džeimsa Aivorija biogrāfiska drāma par Pikaso un viņa mīļākās – Fransuāzas Žilo – attiecībām.

"Surviving Picasso" balstīta Ariannas Hafingtones grāmatā, un galvenajā – Pikaso – lomā ir izcilais angļu aktieris Entonijs Hopkinss.

Filmas centrā gan izvirzās Fransuāzas tēls, ko spēlē Nataša Makelhone, un viņas pārdzīvojumi, saskaroties ar Pikaso "nežēlīgo mīlestību".

2004. gadā izdotā kinolente "Modigliani" vēsta par itāliešu gleznotāja un skulptora Amadeo Modiljāni traģisko mīlas dzīvi un sāncensību ar gleznotāju Pablo Pikaso.

Lai arī pēc filmas iznākšanas daži kino izdevumi to kritizēja par vēstures faktu sagrozīšanu un nekorektu abu mākslinieku raksturu atveidi, daudzi kinomīļi izbaudīja "Modigliani" varoņu degsmi un iedvesmas pilnās radīšanas procesa ainas.

Nereti filmu salīdzina ar 1984. gadā izdoto "Amadeus", kurā stāstīts par izcilā kompinista Volfganga Amadeja Mocarta un Antonio Saljēri attiecībām.

Viena no filmām, kurās Pikaso tēlam piešķirta epizodiska loma, ir 2011. gada Vudija Alena ar "Oskaru" godalgotā "Pusnakts Parīzē" ("Midnight in Paris").

Filma vēsta par kādu nostalģijas māktu rakstnieku, kurš ar līgavu dodas uz Parīzi un pusnaktī noslēpumainos apstākļos nokļūst aptuveni 90 gadu senā pagātnē – 20. gadsimta otrajā dekādē, kad Parīzē kūsāja modernās mākslas dzīve, un gar Sēnas krastiem staigāja arī Pikaso.

Filmas varonis kādā ainā nonāk pie amerikāņu rakstnieces un mākslas kolekcionāres Ģertrūdes Stainas, kura attiecīgajā brīdī ir strīda vidū ar Pikaso.

Kino, protams, nav vienīgā nozare, kurā Pikaso ticis atveidots, apspriests, parodēts, kritizēts vai sumināts.

Kā īpašu papildinājumu "Delfi Kultūra" sarakstam var minēt amerikāņu komēdijas žanra leģendas – Stīva Mārtina – 1993. gadā sarakstīto lugu "Picasso at the Lapin Agile".

Luga ir iztēlota Pablo Pikaso un Alberta Einšteina tikšanās krogā "Lapin Agile" (no franču valodas – "veiklais trusis"), kas atrodas Monmartrā, Parīzē. Izfantazētās tikšanās laikā abi dižgari pārrunā 20. gadsimtu, dzīvi, zinātni un mākslu un iepazīstina skatītāju ar diviem no pagājušā gadsimta svarīgākajiem cilvēkiem no pavisam jauna skatu punkta.