Traģēdija Veronbīčā. Stāsti un fakti par 90. gadu klasiku 'Romeo + Džuljeta'  (2)

"Romeo + Džuljeta" ir otrā no Baza Lurmena "Sarkana priekškara" triloģijas. Tai vēl tiek pieskaitīta romantiskā komēdija "Strictly Ballroom" (1992) un "Moulin Rouge" (2001).

Filma, kā tas ar romantiskiem stāstiem mēdz būt, zibenīgi iekaroja jauniešu un daļas kritiķu nedalītu sajūsmu un simpātijas. Tikai tas bija kaut kas, ko viedais Šekspīrs, visticamāk, pat ar savu renesanses cilvēka domāšanu iedomāties nevarēja. Saglabājot Šekspīra lugas tekstus, Bazs Lurmens filmas darbību bija pārcēlis uz 20. gadsimta Veronabīču, kur krāšņā un mūsdienīgā vidē teritoriju dala divas naidīgas mafijas impērijas – Monteki un Kapuleti. Zobeni ir aizstāti ar šaujamieročiem, sprāgst benzīntanki, notiek policijas apšaudes, baznīcā līdzās svecēm mirdz neona krusti, bet Romeo un viņa draugi vizinās ar iespaidīgiem kabrioletiem.

Filmas vēsturei pieder arī amerikāņu kritiķa, Pulicera balvas laureāta Rodžera Eberta recenzija par filmu, kurā viņš raksta: "Esmu redzējis "Karali Līru" kā samuraju drāmu, "Makbetu" kā mafijas stāstu un divas dažādas "Romeo un Džuljetas" versijas par etniskajām atšķirībām mūsdienu Manhetenā, bet nekad neesmu redzējis, ka tādu haosu un panku versiju var radīt no šīs Šekspīra traģēdijas."

20 gadus pēc filmas pirmizrādes, atskatāmies uz zīmīgiem faktiem no filmas uzņemšanas vēstures.

Ja Bazam Lurmenam nebija šaubu, ka Romeo būs jaunais, talantīgais, tobrīd 21 gadu vecais Leonardo Dikaprio, tad uz Džuljetas lomu bija vairākas pretendetes – Sāra Mišela Gelāra, Dženifera Lova Hjūita, Keita Vinsleta un Kristina Riči. Vistuvāk Džuljetai bija tobrīd 13 gadus vecā Natālija Portmane (attēlā). Viņa pat devās uz Lurmena dzimto Sidneju, lai nofilmētos atsevišķas epizodes kopā ar Dikaprio. Tomēr paveiktais režisoru neapmierināja. Natālijai un Leo tomēr tobrīd bija pārāk liela gadu starpība. "Viņa ir fantastiska jaunā aktrise, taču viņa ir smalka, maza meitenīte, bet Lonardo ir sešas pēdas garš. Viņam ir 21, bet viņš izskatās kā 18 gadus vecs. Taču kopā ar viņu, Leonardo izskatās vecāks," komentēja režisors. Režisors lomai izvēlējās15 gadus veco Klēru Deinsu, kura jau bija piedalījusies pusaudžu televīzijas seriālos un debitējusi lielajā kino ar filmu "Little Women". Viņai šī bija pirmā profesionālā pieredze, spēlējot kādu no Šekspīra lomām.

Uz Merkucio lomu pretendēja gan Jūens Makgregors, gan Kristians Beils, gan Džons Leguizamo, tomēr Bazs Lurmens izlēma, ka Merkucio ir jābūt melnādainajam. Tā pie lomas tika Harolds Perinjē.

Īpaši jāizceļ filmas skaņu celiņa CD, kas līdzīgi kā daudzām citām 90. gadu otrās puses filmām, izpelnījās gan filmas fanu, gan melomānu atzinību. Tas reizē papildināja filmu un dzīvoja savu neatkarīgu dzīvi kā vienkārši stilīgas mūzikas izlase. "Romeo + Džuljeta" skaņu celiņa CD par zvaigznēm padarīja zviedru grupu "The Cardigans", piemeta pagali grupas "Garbage" 90. gadu slavas svelmei un tā brīža jauniešiem atgādināja, cik lieliska dīva ir Kima Mazelle.

Baza Lurmena dzimtajā Austrālijā šī izlase piecas reizes saņēma platīna statusu un bija otrais vispārdotākais albums 1996. gadā.

Tomēr īpašu lomu filmas muzikālajā noformējumā nospēlē britu grupa "Radiohead". Režisors Bazs Lurmens nosūtīja grupai ierakstu ar pēdējām 20 filmas minūtēm un lūdza uzrakstīt dziesmu filmas beigu titriem. Grupa tobrīd atradās turnejā, bet redzētais atstāja uz viņiem lielu iespaidu, jo īpaši trauslā Klēra Deinsa, kura kā Džuljeta vērš ieroci pati pret sevi. "Radiohead" uzrakstīja "Exit Music (for a film)", kas gan nav iekļauta filmas skaņu celiņa CD, bet grupas 1997. gada albumā "OK Computer", kas nu jau kļuvis par klasiku. Bazs Lurmens vēlāk atzinis, ka, iespējams, šī ir visu laiku labākā filmas beigām sarakstītā dziesma.

Filmas fināla ainā skan arī fragments no Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" – "Izoldes mīlasnāve".

Klēra Deinsa filmā nēsā parūku, tāpat viņai īpaši filmai tika izgatavota parūka, ko valkāt baseina ainās, lai mati izskatītos maksimāli dabīgi.

Masku ballē Kapuleti namā galvenie varoņi nēsā maskas, kas simbolizē viņu personības un raksturus – Romeo ir bruņinieks, Džuljeta – enģelis, Tibalts – sātans, bet Kapuleti – imperators.

Lai gan Šekspīrs Romeo un Džuljetas vecākiem nebija devis vārdus, Baza Lurmena filmā viņi ir Teds un Karolīna Monteki, kā arī Fulgencio un Glorija Kapuleti.

Leonardo Dikaprio runa pie Džuljetas zārka bija tik aizkustinoša un īsta, ka Klēra Deinsa teju apraudājusies, gandrīz sabojājot epizodi. Kad režisors pateicis "nofilmēts", Deinsa uzsitusi Dikaprio pa roku, pārmetot, lai neraudina viņu, jo viņai taču jāguļ bezsamaņā kā mirušai.

1997. gadā 47. Berlīnes filmu festivālā Leonardo Dikaprio saņēma "Sudraba lāci" kā labākais aktieris, bet Bazs Lurmens saņēma Alfreda Bauera balvu, ko piešķir par jaunu apvāršņu atklāšanu kino mākslā. Pati filma bija nominēta "Zelta lāča" balvai.

Tomēr "Oskara" balvai ne filma, ne galveno lomu atveidotāji pat netika nominēti. 1997. gadā par labāko pilnmetrāžas filmu tika atzīta Entonija Mingelas filma "Angļu pacients".

Filma ASV un Kanādas pirmizrādi piedzīvoja 1996. gada 1. novembrī – kopumā pirmās nedēļas laikā ieņemot 11.1 miljonu ASV dolāru un ieņemot pirmo vietu skatītāko filmu topā. Kopumā izrādīšanas laikā ASV un Kanādā tās ienākumi sasniedza 46.3 miljonus ASV dolāru, bet visā pasaulē 147 554 998 ASV dolārus.

Nākamā lielā loma pēc Romeo, Leonardo Dikaprio nāca jau uzreiz. 1997. gada uz kinoekrāniem iznāca Džeimsa Kamerona grāvējs "Titāniks", kas uz ilgu laiku aktierim nostiprināja saldā mīlētāja tēlu, ko tikai pakāpeniski kausēja citi spoži aktierdarbi. Tikai 2016. gada sākumā Leo tika pie sava pirmā "Oskara" par lomu filmā "Izdzīvojušais" ("The Revenant").

Savukārt Klērai Deinsai nākamā loma pēc Džuljetas bija filmā "Terminator 3: Rise of the Machines".