Ja nekad nav būts Losandželosā un piesēsts zaļajā pakalnā ar uzrakstu "Hollywood", katrs var iztēloties skatu no šiem burtiem uz pilsētu tur, lejā kā vien tīk. Vairumam prātā nāks palmas dienvidus tveicē vai metropoles nakts uguņu vilinājums. Taču varbūt kādam, tāpat kā šo rindu autoram, vislabāk tīk iedomāties, ka no Holivudas pakalna skats paveras nevis uz īstenību, bet uz milzīgu, sirreālu atdzīvojušos visu filmu pilsētu. Vērotājam no augšas būtu tik viegli šo iedomāto pilsētu sadalīt dažādu filmu žanru un laikmetu kvartālos. Pilsētas nomales būtu melnbaltas un mēmas, to ielas pilnas ar kino pionieru tēlu pārspīlētajiem vaibstiem un emocijām. Mazliet tālāk jezgu ķīniešu kvartāla pagalmos celtu kung-fu meistari no austrumcīņu filmām, vairoties iziet ielās, kurās paukšķētu kolti un kauktu riepas gangsteru nevainojamos uzvalkos mašīnām. Tuvāk centram, tur parkos un promenādēs nesteidzīgi pastaigātos intelekuāļu-kinoklasiķu garabērni, apmainoties skumjām metaforām par eksistences relatīvismu.
Šādā filmu pilsētā būtu arī īpaša vieta, pilna ar pamestiem būvlaukumiem un līdz galam neuzceltu debesskrāpju rēgainiem skeletiem. Kino vēstures spoku kvartāls. Tajā mistu iecerētās un autoru prātos izspēlētās, tomēr nekad neuzņemtās filmas. Vieta, kurā reti kāds iegriežas. Taču režisors Frenks Pavičs (Frank Pavich) ir izrādījies par vienu no šiem retajiem. Starp visām nekad neuzņemtajām filmām viņš ir uzmeklējis visambiciozāko, vispārdrošāko, viskošāko neīstenoto kino ieceri: Alehandro Hodorovska (Alejandro Jodorowsky) mēģinājumu ekranizēt Frenka Herberta zinātniskās fantastikas kanonu, grāmatu "Kāpa" (Dune). Un uzņēmis savu dokumentālo filmu par šo mēģinājumu – "Hodorovska kāpa" (Jodorowsky's Dune).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
