Ne tikai sekss, alkohols, narkotikas. Filmas 'The Smell of Us' recenzija  (1)

Seksualitātes pārņemti jaunieši, alkohols, narkotikas un uzdzīve Parīzes skeitparkā. Nē, tas noteikti nav pornogrāfisks materiāls filmas formā. "The Smell of Us" ir Lerija Klarka (Larry Clark) 2014. gada filma, kurā autors iepazīstina kino lietpretējus ar savu režisora rokrakstu svaigā izpildījumā. Britu kino kritiķis un rakstnieks Pīters Bredšovs (Peter Bradshaw) to nodēvējis par "Larija Klarka bezkaislīgi perverso kinoizrādi". Daudzi pasaules kino teorētiķi šai filmai veltījuši skarbu kritiku, taču ir kas tāds, kas šo filmu padara īpašu un, iespējams, pat vajadzīgu mūsdienu pasaules filmu kontekstā.

"The Smell Of Us" ir tipisks Lerija Klarka stilam atbilstošs darbs, bet noteikti ne pasaules "kino ietvaram". Filmas stāsts risinās Parīzē, kur vienas skeiteru grupas ietvaros jaunieši nododas alkohola, narkotiku un seksa reibumam. Vairāki puiši internetā atrod eskorta zēnu "darba" piedāvājumus un sāk ar to piepelnīties. Zīmīgi, ka pats režisors visas savas filmas veidojis par pamatu ņemot vienu sociālu, reāli pastāvošu subkultūru un tās iezīmes, papildinot to ar sevis izstrādātiem un pārdomātiem morāles, vēlmju un cilvēku destruktīvās darbības komponentiem, kas filmā veido vidi un stāsta pamatu. Tie darbojas kā ārējās filmas dramaturģijas elementi, kas tēliem liek izvēlēties un rīkoties tā, kā tie paši uzskata par pareizu. Respektīvi režisors izveido stāsta apstākļus tik meistarīgi, ka tēli kļūst organiski, un to darbības saprotamas. Lai gan uz visiem filmas skatītājiem šo faktu nevarētu attiecināt, taču filma par sevi liek domāt pat tiem, kas to kritizē un tās estētiku neuzskata par vērā ņemamu.