Kāda nozīme ir attiecībām mūsdienās? Vai vientulība ir sociālā stigma, vai garants mierīgai dzīvei? Uz ko ir gatavs cilvēks, mīlestību meklējot? Kas vispār ir mīlestība, vai to ir iespējams izkalkulēt, ieprogrammēt un sasniegt noteiktajā laika periodā? Šos un citus āķīgus jautājumus virtuozi ceļ un ne mazāk virtuozi atstāj skatītāju ziņā grieķu režisora Jorgosa Lantimosa filma "Omārs" ("The Lobster", filma pērn rādīta arī Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā), absurda komēdija, kas 2015. gadā saņēma žūrijas balvu Kannu festivālā.
Filmas galveno varoni, Deividu, ir atstājusi sieva, un viņš tiek aizvests uz Viesnīcu, kur, kopā ar citām vientuļām sirdīm, viņam ir vien 45 dienas, lai atrastu sev jauno partneri. Neveiksmes gadījumā viņš tiks pārvērsts dzīvniekā pēc viņa paša izvēles. Termiņu ir iespējams pagarināt, dodoties principiālo vientuļnieku medībās mežā, kur par katru "trofeju" tiek dota viena papildus diena. Skan traki? Bet tas ir tikai sākums! Misija šķiet vēl vairāk neiespējamā, jo izredzēto ir jāatrod nevis spontāni, pēc sirds patikas, bet formāli, proti, potenciāliem partneriem ir jāsakrīt kādā fiziskajā vai personiskajā īpašībā – šļupstēšanā, vai tuvredzībā, vai arī cietsirdībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
