10 labākās 2016. gada filmas BBC vērtējumā  (1)

Žurnālista un kino kritiķa Nikolasa Bārbera izveidotais saraksts ir daudzpusīgs – no japāņu animācijas šedevra līdz vācu komēdijai.

Piedāvājam uzzināt, kas BBC vērtējumā bijuši pēdējo divpadsmit mēnešu augstākie punkti kino mākslā.

Daudzveidīgiem gaismu efektiem mijoties ar sīku detaļu izraibinātām panorāmām, Makoto Šinkai "Your Name" ir viena no 2016. gada krāšņākajām animācijas filmām.

Arī filmas sižets ir krāsains un neparedzams – tā sākas kā komēdija par meiteni no laukiem un puiku no pilsētas, kuri ik pēc pāris dienām apmainās identitātēm, taču drīz vien pārtop par apokaliptisku un savādu katastrofu stāstu par ceļošanu laikā.

Tomēr, kā norāda BBC, visu spilgto vizuālo elementu gūzmā filma nepazaudē to, kas ir tās centrā, proti, aizkustinošu stāstu par pieaugšanu.

Stīvena Frīra komēdijā "Florence Foster Jenkins" Merila Strīpa kļuvusi par ekscentrisko Florenci, kas 1940. gados regulāri kāpa uz operas skatuves par spīti viņas balsij, kas daudziem licis pašpārliecināto mākslinieci dēvēt par visu laiku sliktāko operdziedātāju.

Tomēr par filmas trumpi kļuvis Hjū Granta atveidotais Florences vīrs. Grānts, kurš nereti izvēlējies lomas, kas no aktiera neprasa īpaši daudz, šoreiz apbur skatītāju ar meistarīgu aktierspēli un enerģiju.

Pateicoties rūpīgam aktieru darbam un izstrādātam Nikolasa Mārtina scenārijam, neticamais un patiesais stāsts no farsa pārtop par daudzslāņainu netipiskas laulības portretu.

"The Distinguished Citizen" ir filma, ko Argentīnā oficiāli izvirzīja "Oskara" balvai kā Labāko ārvalstu filmu.

Tā vēsta par rakstnieku, kurš, saņēmis Nobela prēmiju literatūrā, noraidījis un atsacījies no visām cita veida godalgām un balvām. Tomēr pēc īpaša uzaicinājuma viņš piekrīt apciemot savu dzimto ciemu, ko mākslinieks pametis, lai gūtu slavu Eiropā.

Mijoties jokiem par proviciālismu un aizrautīgām sarunām par kultūras jēgu, šī 2016. gada argentīniešu komēdija-drāma aptver plašu tematisko loku.

Vairāki kino kritiķi jau norādījuši, ka līdz ar filmām "Birdman" un "Spotlight" sākusies aktiera Maikla Kītona atdzimšana, ko apliecina arī 2016. gada kinolente "The Founder".

"The Founder" sižeta vidū ir brīdis, kurā tirgonis Rejs Kroks piestāj kādā lielceļa malas ēstuvē un saprot, ka šo – tolaik mazāk zināmo – restorānu iespējams pārvērst par valsts mēroga biznesu. Citiem vārdiem, filma vēsta par laiku, kurā "McDonald's" sāka kļūt par vienu no vadošajiem ēdināšanas industrijas milžiem.

Lai arī šajā Džona Lī Henkoka filmā darbība risinās 60 gadu senā pagātnē, tematiski tā šķiet īpaši saistoša tieši mūsdienās.

Marēnas Ades tumšo komēdiju "Toni Erdman" vairāki kino eksperti jau nodēvējuši par gada smieklīgāko un reizē – skumjāko filmu.

Tā stāsta par padzīvojušu mūzikas skolotāju Vinfrīdu un viņa meitu Inesi, kas Bukarestē veido karjeru. Inese visādi izvairās no tēva, taču Vinfrīds nepadodas – viņš izraisa komiskas situācijas, lai būtu tuvāk meitas darba videi un pašai meitai. Cenzdamies atvērt Inesei acis, Vinfrīds iemiesojas kouča Tonija Erdmaņa tēlā un iejaucas Ineses kā pulkstenis precīzajā dzīves ritumā.

Filma arī saņēmusi vairākas prestižas godalgas, tostarp – Eiropas Parlamenta "Lux" kino balvu un Eiropas kinoakadēmijas balvu kā "Labākā Eiropas filma".

Viena no galvenajām atšķirībām starp Denī Vilnēva "Arrival" un citiem zinātniskās fantastikas darbiem par citplanētiešiem ir tā, ka sprādzienu un haotisku apšaužu vietā tiek uzdots vienkāršs, bet fundamentāls jautājums – kā mēs sazinātos ar ārpuszemes būtnēm, ja tās pie mums ierastos?

Turklāt filmas veiksme ir ne vien oriģinālā un reālistiskā pieeja bieži izspēlētajam citplanētiešu sižetam, bet arī fakts, ka notikumu centrā izvirzās intīms un cilvēcisks stāsts par sievieti.

Galveno lomu spēlē Eimija Adamsa, kuru šobrīd vairāki kritiķi atzinuši par vienu no gada labākajām aktrisēm.

Lai arī filma vēsta par sievieti, kas rāmi lasa grāmatu, "Nocturnal Animals", kā raksta BBC, ir ārprātīgi izklaidējoša.

Modes dizainera Toma Forda otro filmu veido trīs daļas, kas savstarpēji saspēlējas – filma ir satīra par Losandželosas mākslas pasauli, tā ir jauneklīga mīlas dēka, kā arī – tā ir spraigs vesterns.

Īpaši var izcelt arī "Nocturnal Animals" aktieru darbu – Eimija Adamsa, Džeiks Džilenhols un Ārons Teilors-Džonsons filmā spēlē meistarīgi un ne mirkli neļauj skatītāja uzmanībai apdzist.

Pēdējo sešpadsmit gadu laikā Kenets Lonergans sarakstījis un režisējis vien trīs filmas – "You Can Count on Me", "Margaret" un "Manchester by the Sea", taču kino profesionāļi visas saukuši par mākslinieciskiem triumfiem.

Režisora jaunākajā drāmā vēstīts par kādu vīrieti, kurš pēc sava brāļa nāves atgriežas bērnības pilsētā.

Filma Latvijas skatītājiem varētu būt īpaši tuva un saprotama, jo tajā attiecības starp varoņiem ir ļoti raksturīgas latviešiem – atturība un bailes/nevēlēšanās/nemācēšana izrādīt emocijas. Valdzinoša atmosfēra, spēcīgs līdzpārdzīvojums un izcila Keisija Afleka aktierspēle.

Pieaugušo auditorijai tēmētās animācijas filmas "Anomalisa" radošo komandu veido Djūks Džonsons un Čārlijs Kaufmans, kurš rakstījis scenārijus tādām filmām kā "Eternal Sunshine of the Spotless Mind" un "Being John Malkovich".

Sirreālā, asprātīgā un aizkustinošā filma bieži skaidrota kā nemieru uzdzenošs komentārs par vientulību, depresiju un to, cik viegli ir iemīlēties un – mīlestību aizmirst.

"Anomalisa" ir stāsts par Maiklu – slavenību klientu apkalpošanas sfērā, kuram tā apnikusi cilvēce, ka visas apkārtējo balsis viņam izklausās vienādi. Vienīgais izņēmums ir Lisa – sieviete, kuru Maikls negaidīti sastop kādā viesnīcā sava komandējuma laikā.

Piesātinātais kino stāsts "La La Land", kas tiek uzskatīta par līderi gaidāmajā cīņā par "Oskara" balvām, ir apbrīnojams pierādījums jaunā režisora un scenārija autora Demjena Šazela talantam un profesionālajam briedumam.

Mūziklā vieni no talantīgākajiem savas paaudzes aktieriem – Emma Stouna un Raiens Goslings – izstāsta emocionālu stāstu par jauna džeza mūziķa un topošās aktrises sapņiem un neizmērojamo mīlestību vienam pret otru. Pāra attiecību mežģos milzīgu lomu nospēlē arī šovbiznesa pasaule, kurai abi vēlas būt piederīgi.

Demjens Šazels ir vienu no retajiem režisoriem, kuram pēdējās desmitgadēs ir izdevies veiksmīgi izpausties mūzikla žanrā, taču filma nav Holividas un džeza zelta laikmeta stilizācija vien – tā ir arī cilvēcīgs un trāpīgs stāsts par skarbām dzīves patiesībām.