Saņemot balvu no aktrises Violas Deivisas, Merila Strīpa pateicās Holivudas ārvalstu preses asociācijai un savā runā pauda savu sašutumu par jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, ne reizi nenosaucot viņu vārdā. Kā raksta ārvalstu mediji, citkārt dzirkstošajā un jautrajā publikā iestājās dziļš, uzmanības pilns klusums. Vairāki Holivudas spīdekļi slaucīja acis, bet runas noslēgumā Merila Strīpa tika sveikta ar vētrainiem aplausiem.
"Paldies Holivudas ārvalstu preses asociācijai. Turpinot aktiera Hjū Lorija teikto – jūs, mēs visi šajā telpā esam visnoniecinātākā sabiedrības daļa šobrīd ASV. Padomājiet – Holivuda, ārvalstnieki un prese!
Bet, kas mēs esam? Kas ir Holivuda? Dažādu izcelsmju buķete. Esmu dzimusi, augusi un izglītojusies Ņūdžersijā, Viola (Deivisa – red.) piedzima fermera būdā Dienvidkarolīnā, bet savu karjeru sāka Rodailendā. Sāra Paulsona ir dzimusi Floridā, māte viņu audzināja viena Bruklinā, Eimija Adamsa ir dzimusi Vičencā, Itālijā, bet Natālija Portmane nāk no Jeruzalemes. Kur ir viņu dzimšanas apliecības?
Skaistā Ruta Nega piedzima Adisabebā, Etiopijā, bet uzauga Īrijā. Raiens Goslings, kā visi jaukie cilvēki, ir kanādietis, bet Devs Patels ir dzimis Kenijā, audzis Londonā, bet šeit ir, jo spēlē indieti, kurš uzaudzis Tasmānijā.
Lūk, Holivuda ir pārpildīta ar ārvalstniekiem. Ja mūs visus izmestu, jums nebūtu ko skatīties, izņemot futbolu un jaukto cīņas mākslu, kas nav māksla.
Aktiera vienīgais uzdevums ir iemiesoties to cilvēku dzīvēs, kuri atšķiras no mums un likts jums sajust, kā viņi jūtas. Ir bijuši patiešām daudz aktierdarbi, kas to ir tik precīzi parādījuši – elpu aizraujošs un līdzi jušanas pilns darbs.
Tomēr bija kāds priekšnesums, kas mani satrieca, tas iemeta savu āķus manā sirdī , bet ne tāpēc, ka būtu bijis labs. Nekā laba tur nebija. Taču tas bija efektīvs un padarīja savu darāmo – tas lika noteiktai mērķauditorijai smieties, atiezt zobus.
Tas bija mirklis, kad kāda persona, kas pretendēja uz viscienījamāko krēslu šai valstī izķēmoja žurnālistu ar īpašām vajadzībām (domāta Donalda Trampa ņirgāšanās par "The New York Times" žurnālistu, Pulicera prēmijas laureātu Seržu Kovaleski, kurš ir ar īpašām vajadzībām – red.). Kāds, kurš jutās pārāks, jo bija priviliģētāks, spēcīgāks un spējīgs pretoties. Tas salauza manu sirdi un es to joprojām nevaru dabūt ārā no galvas. Tā nebija filma, bet reālā dzīve. Kas šis pazemošanas instinkts tiek veicināts publiski un to dara kāda persona, kuras rokās ir vara, iekļūst ikviena dzīvē. Tas it kā dod atļauju arī citiem darīt tāpat.
Necieņa veicina necieņu, vardarbība rosina vardarbību. Kad tiek izmantota varas pozīcija iebiedēt, pazemot citus, mēs visi esam zaudētāji. OK, turpinām.
Tas liek man runāt par presi. Mums ir vajadzīgi principiāli mediji, kas spēj nezaudēt stāju, viedokli, izsaucot viņus "uz tepiķa" par katru šādu apvainojumu. Tāpēc prese un tās brīvība ir ierakstīta mūsu konstitūcijā. Es tikai lūdzu izdevīgā pozīcijā esošo, ietekmīgo Holivudas ārvalstu preses asociāciju un visus mūsu kopienas biedrus pievienoties man un atbalstīt Komiteju žurnālistu aizsardzībai (Committee to Protect Journalists), jo mums viņi būs vajadzīgi, bet mēs viņiem, lai nosargātu patiesību.
Tomijs Lī Džounss reiz man teica "Vai tā nav liela privilēģija, Meril, būt aktierim?" Jā, ir. Un mums ir viens otram tas jāatgādina, tāpat kā atbildība par empātijas sajūtu. Mums visiem ir jābūt lepniem to darbu, ko Holivuda šeit godina šovakar.
Kā reiz teica mana draudzene, mūžībā aizgājusī princese Leija (aktrise Kerija Fišere – red.) – ņem savu salauzto sirdi un pārvērt to mākslas darbā."
Jau ziņots, ka "Zelta globusu" ceremonijā šogad triumfēja mūzikls "La La Land", saņemot balvas septiņās kategorijās, bet par gada labāko dramatisko filmu atzīta kinolente "Moonlight".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
