Mīlas vēstule Holivudai. 10 filmas, kas ietekmējušas mūziklu 'La La Land' (2)
Ivars Šteinbergs
Foto: Publicitātes foto
Nupat septiņas Holivudas ārzemju preses asociācijas godalgas piešķirtas Demjena Šazela filmai "La La Land", kas nopelnījusi "Zelta globusa" statueti visās septiņās kategorijās, kurās tikusi nominēta.
Kā vēstīts, filma apbalvota kategorijās "Labākais mūzikls vai komēdija", "Labākais režisors" – Demjens Šazels, "Labākais scenārijs", "Labākā aktrise mūziklā vai komēdijā" – Emma Stouna, "Labākais aktieris mūziklā vai komēdijā" – Raiens Goslings, "Labākā dziesma" un "Labākais skaņu celiņš" – Džastins Hervics.
Atdzīvinot mūzikla estētiku mūsdienās, Demjena Šazela "La La Land" uzskatāma par sirsnīgu veltījumu Holivudas zelta laikmetam, taču tas nozīmē ne tikai veltījumu Losandželosai, bet galvenokārt – veltījumu kino pasaulei.
Protams, ikviens kino pazinējs, skatoties "La La Land", manīs atsauces uz daudzām klasiskām filmām, piemēram, "Singin' in the Rain", "Funny Face", "An American in Paris" un citām, bet ir vairākas filmas, kurām mūzikla tapšanā bijusi īpaši svarīga nozīme.
Piedāvājam uzzināt, kādas filmas bijušas svarīgas "La La Land" režisoram, veidojot kritiķu daudzināto kinolenti.
'The Umbrellas of Cherbourg'
Žaka Demī muzikālais meistardarbs "The Umbrellas of Cherbourg" ("Les parapluies de Cherbourg"/"Šerbūras lietussargi") bijusi viena no galvenajām filmām, kas iedvesmojusi "La La Land" režisoru Šazelu.
Poētiskā un mirdzošā 1964. gada filma, kurā galvenajā lomā spēlē Katrīna Denēva, iedrošinājusi Šazelu īstenot savas vērienīgās ambīcijas.
Kā raksta "Entertainment Weekly", "La La Land" esot filmēta 48 dažādos filmēšanas laukumos 42 dienu laikā. "Es absolūti dievinu Demī," žurnālistiem atklājis Šazels. Režisoram būtiska bijusi arī 1967. gada "The Young Girls of Rochefort" un citas Demī filmas.
'Los Angeles Plays Itself'
Toma Andersena 2003. gada dokumentālā filma "Los Angeles Plays Itself" vēsta par to, kā zināmā ASV pilsēta tiek atveidota kinomākslā.
Teju trīs stundas garā dokumentālā filma būtiski palīdzējusi Šazelam, kad viņš gatavojies uzņemt "La La Land".
"Losandželosa dīvainā kārtā ir pasaulē filmētākā pilsēta, kas ir pašsaprotami, jo tur ir kino industrijas centrs, taču tai pat laikā – tā ir visnetaustāmākā pilsēta kino. Proti, tai nepiemīt kāda uzreiz atpazīstama vieta, kā tas ir Ņujorkai vai Parīzei. Tādēļ katram ir savs priekšstats par Losandželosu," atklājs "La La Land" autors. "Tomēr, ja pret to pareizi izturas, Losandželosa var kļūt par lielisku un romantisku spēļu laukumu, kā tas noticis ar citām pasaules pilsētām."
'Pulp Fiction'
Šazels esot gribējis, lai filmas "La La Land" notikumi risinātos reālās Losandželosas vietās, bet vienlaikus radītu sapņainu un fantāzijas pasaulei pietuvinātu gaisotni, tādēļ viņa radošajā komandā ticis uzņemts Deivids Vasko – mākslinieks, kurš daudzās filmās strādājis kopā ar Kventinu Tarantino.Zināmākajā filma, kuras tapšanā piedalījies Vasko, ir "Pulp Fiction" ("Lubene", 1994), ko Šazels atzīst par "vienu no visu laiku labākajām filmām, tajā ziņā, kā tā izmanto mazāk greznas Losandželosas vietas, bet tai pat laikā rada pati savu unikālo pasauli"."Tas bija ārkārtīgi liels izaicinājums, bet mēs mēģinājām darīt ko līdzīgu. Tikai – ar citādu pieeju," Šazelu citē "Entertainment Weekly".
'Casablanca'
Emmas Stounas varone filmā strādā kafejnīcā, kas atrodas pie "Warner Bros." studiju angāriem un filmēšanas laukumiem.Kad sākusies "La La Land" filmēšana, Šazels uzzinājis, ka kafejnīca atrodas tieši iepretim logam, caur kuru 1942. gadā lūkojusies Ingrīda Bergmane un Hamfrijs Bogarts, filmējoties leģendārajā drāmā "Casablanca"."Es uzreiz ierakstīju atsauci uz "Casablanca" savas filmas scenārijā," intervijās atklājs Šazels.
'An Affair to Remember'
Ārzemju mediji raksta, ka laikā, kamēr tapa "La La land", režisora datora ekrānu rotājis kadrs no 1957. gada filmas "An Affair to Remember"."Manuprāt liela nozīme ir pat tādiem sīkumiem, kāds ir tavs datora ekrānsaudzētājs. Paskatieties uz Keriju Grāntu un Deboru Keru, un uz šo zilo, sarkano un dzelteno," aicinājis režisors. "Tas man patiesi atgādināja, kādu es vēlos redzēt "La La Land"."
'Falling Down'
Demjens Šazels, kurš uzaudzis Ņūdžersijā, bērnībā ārkārtīgi baidījies no Losandželosas, pateicoties 1993. gada trillerim "Falling Down", kurā galveno lomu atveido Maikls Duglass.Filma "Falling Down" iedvesmojusi "La La Land" pirmo deju, kas norisinās uz mašīnām piepildīta lielceļa."Šī filma Losandželosu atveidoja kā elles bedri," runājot par "Falling Down" stāstījis Šazels, uzsverot, ka tagad, kad viņš ir iemīlējis Losandželosu, viņš vēlējies filmu sākt tieši ar to, kas sākotnēji viņam liecies biedējošs – agresīvu, blīvu satiksmi. "Bet šoreiz no mašīnas izlecoša Maikla Duglasa vietā ir dejas numurs," piemin Šazels.
'Rebel Without a Cause'
Būtisks brīdis Šazela filmā noris, kad abi galvenie varoņi dodas uz kinoteātri.Filma, ko Emmas Stounas un Raiena Goslinga tēli vēro ir 1955. gada "Rebel Without a Cause" – Džeimsa Dīna filma, kas ierakstīja jauno aktieri kino vēsturē.Turklāt "La La Land" centrālā pāra ceļojums uz observatoriju ir uzskatāms par veltījumu klasiskajai Dīna filmai, raksta "USA Today", jo filmā izmantotas ainas, kas tieši citē un atdarina "Rebel Without a Cause".
'Gangster Squad' un 'Crazy, Stupid, Love'
Iespēju atveidot galvenās lomas mūziklā "La La Land" Raiens Goslings un Emma Stouna ieguva, pateicoties filmām, kurās aktieru pāris spēlējuši agrāk.Demjens Šazels norādījis, ka labi apzinājies Goslinga un Stounas abpusējo harizmu, skatoties filmas "Gangster Squad" (2012) un "Crazy, Stupid, Love" (2011), kurās abi mākslinieki spēlējuši partnerus."Man šķiet, ka viņi abi ir tuvākais, kas mums pašlaik ir, tādam autentiskam Holivudas pārītim, kādi bija Spensers Treisijs un Katrīna Hepberna, Freds Astērs un Džindžera Rodžersa vai Diks Pauels un Mirna Loja," par Goslingu un Stounu izteicies Šazels.
'7th Heaven'
Filmas noslēdzošo ainu, ko iespējams interpretēt dažādos veidos, spēcīgi ietekmējusi 1927. gada mēmā kino klasika "7th Heaven" ("Septītās debesis").Arī šīs filmas centrā ir divi mīlnieki – galvenās lomas atveido Čarlzs Farels un Dženeta Geinore, kas 1929. gadā par savu lomu ieguva Amerikas akadēmijas balvu kā labākā aktrise. Kinolentei piešķirtas arī divas citas "Oskara" statuetes – tās režisoram, Frenkam Borzeigi, kā labākajam režisoram un filmas scenāristam – Benžaminam Gleizeram – nominācijā "Labākais adaptētais scenārijs".Tāpat kā "La La Land", arī trīs "Oskara" balvu laureātes "7th Heaven" beigas ir daudznozīmīgas. Atsaucoties uz "La La Land" režisoru, vietnes "Vulture" žurnālisti raksta, ka līdzība starp abām filmām ļauj aplūkot Šazela mūziklu jaunā gaismā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
