Kinolektorijā 'Tas, ko tu nedrīksti nezināt' – vācu kino klasika 'M'

Kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII", kura 10. sezona sākās janvāra sākumā, šogad pievēršas pilsētas tēmai, apskatot sešas dažādas filmas, kas pēta attiecības starp kino, pilsētu un cilvēku. "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" nodrošina iespēju redzēt pasaules kino klasiku uz kinoteātra lielā ekrāna, filmas skatīšanos papildina lekcija pirms tās.

Filma "M" ir stāsts par sērijveida slepkavu, kurš uzbrūk tikai bērniem, tādējādi terorizējot pilsētu, kas pamazām slīkst arvien pieaugošās bailēs. Vīlušies policijas darbā, bērnu slepkavu sāk meklēt arī citi noziedznieki, kuri izmanto savu pagrīdes kontaktu tīklu, kas izpleties pa visu pilsētu, tādējādi pakāpeniski ielencot bērnu slepkavu.

Fricis Langs (1890-1976) bija austriešu režisors, kurš savu pirmo karjeras daļu pavadīja Vācijā, savukārt pēc nacistu nākšanas pie varas pārcēlās uz Holivudu, šajā karjeras posmā izveidojot 23 filmas. Starp viņa svarīgākajām filmām jāmin tādi darbi kā ''Doktors Mabūze-spēlmanis'' (1922), "Metropole" (1927), "M" (1931) un "Sārtā iela" (1945).

"M" ir filma, kas ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir Langa pirmā skaņu filma, kas tapusi tikai četrus gadus pēc leģendārās "Metropoles", kas savukārt ir viens no mēmā kino augstākajiem sasniegumiem. "M" parāda režisora virtuozitāti, ļoti labi apzinoties skaņas kino priekšrocības, proti, šī filma ir viens no agrīnākajiem skaņas kino piemēriem, kuros parādās kāds audio motīvs, kas, kļūstot par daļu no filmas dramaturģijas, signalizē, kas gaidāms tālāk. Otrkārt, šī filma liek pamatus veidam, kā tiek attēloti sērijveida slepkavas. Treškārt, "M" var skatīt kā skaudru sava laikmeta liecību – tapusi laikā, kad nacisti Vācijā pamazām nostiprina savas varas pozīcijas, filma ir vācu ekspresionisma stilistikā ieturēts darbs, kas iemūžina sabiedrībā pastāvošo nedrošību un pesimismu.

Pirms filmas notiks kino kritiķes Ditas Rietumas lekcija.

Kinolektorijs ilgs līdz pat 22. martam. Nākamajā seansā 22. februārī būs redzama Roberto Rosellīni "Vācija, nulles gads" ("Germania anno zero", 1947), lektors – kino teorētiķis Viktors Freibergs. Lektoriju noslēdzošās filmas – 8. martā Dzigas Vertova "Cilvēks ar kinokameru" ("Chelovek s kinoapparatom", 1929) un kino teorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekcija, kā arī Andžeja Vajdas 1958. gada filma "Pelni un dimants" ("Popiół i diament"), kuras sākumā – kino kritiķes Dairas Āboliņas lekcija. Seansu sākums – pulksten 19:00.

Biļetes uz kinolektorija seansiem ir pieejamas iepriekšpārdošanā kinoteātra "Splendid Palace" (Elizabetes 61) kasēs. Vairāk informācijas kinoteātra mājaslapā, pilna programma atrodama arī Kino muzeja mājaslapā.