No 'Lāčplēša' līdz 'Vella kalpiem'. 20 filmas, kuru pamatā ir izcili latviešu literatūras darbi  (5)

Režisors: Aleksandrs Rusteiķis, 1930.

Lai arī šīs filmas pamatā tikai daļēji izmantots Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis", to neminēt būtu grēks pret Latvijas kino vēsturi. "Nācijas veidošanai" veltītā mēmā kino lente apspēlē ne tikai mītisko varoņu likteņus, bet arī izdzīvo Latvijas valsts veidošanās procesu līdz pat brīvības cīņām. Īpašs baudījums ir ekspresīvā aktierspēle.

Galvenajās lomās: Voldemārs Dimze, Lilita Bērziņa, Osvalds Mednis, Jēkabs Upenieks un citi. Atsevišķās epizodēs redzamas arī Latvijas vēsturē zīmīgas personības Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis, Gustavs Zemgals, Edvarts Virza.

Režisors: Vilis Jānis Lapenieks, 1939; režisors: Varis Krūmiņš, 1957

Viļa Lāča romāns "Zvejnieka dēls" veselas divas reizes ir priecējis skatītājus uz kino ekrāniem. Oskara lomā ir iejuties gan Pēteris Lūcis, gan Eduards Pāvuls. Lai arī romāna literārās kvalitātes jau sen aizēnojis autora kolaboracionisms ar padomju varu, latviešu kino vēsturē abas filmas joprojām ieņem svarīgu lomu. Turklāt Piejūras brīvdabas muzejā Ventspilī ir iespējams aplūkot "Oskara laivu". Tas tā – īpašiem faniem.

Režisori: Leonīds Leimanis, Pāvels "Papiņš" Armands, 1955

Rūdolfs Blaumanis ir iemīļots autors ne tikai teātra, bet arī kino režisoriem. Ekranizācijas ir piedzīvojusi gan latvju klasiķa novele "Nāves ēnā", gan arī mūžīgā paaudžu konflikta luga "Indrāni", gan "Purva bridējs". Taču filma "Salna pavasarī", kas tapusi pēc veselu trīs Blaumaņa noveļu ("Salna pavasarī", "Raudupiete", "Laimes klēpī") motīviem, ir svarīgs pavērsiens Latvijas kinematogrāfa vēsturē, jo pirmo reizi filmēšanas komanda galvenokārt sastāv no latviešu kino profesionāļiem.

Režisors: Rolands Kalniņš, 1967

Gunāra Priedes luga "Trīspadsmitā" savu pirmizrādi piedzīvoja uz Jaunatnes teātra skatuves, taču drīz vien radās ideja to ekranizēt. Bet, kā izrādās, padomju varai filmas smalkā ironija nelikās nemaz tik smalka, un "Elpojiet dziļi" (oriģinālais nosaukums: "Četri balti krekli") savu patieso pirmizrādi piedzīvoja tikai 1986. gadā. Šī ir arī viena no pirmajām latviešu filmām, kuras muzikālais materiāls (komponists – Imants Kalniņš, vārdi – Māris Čaklais) ir uzskatāms par atsevišķi vērtējamu mākslas darbu.

Režisors: Voldemārs Pūce, 1968; režisors: Varis Brasla, 1991

Arī brāļu Kaudzīšu grāmata, kura lielai daļai latviešu saistās ar obligātās literatūras kalniem saulainās vasaras dienās, ir piedzīvojusi veselas divas ekranizācijas. 1879. gadā izdotais romāns kļuva par svarīgu robežšķirtni latviešu literatūrā, lai arī ziepju operai līdzīgais sižets par samainītajiem bērniem un moralizējošā noskaņa šobrīd varētu šķist mazliet par daudz.

Režisors: Leonīds Leimanis, 1969

Šīs klasiskās un iemīļotās aktierfilmas pamatā ir vesela rinda Andreja Upīša darbu – romāns "Smaidoša lapa", kā arī noveles "Pie bagātās kundzes", "Numurs kaklā", "Ziedi smiltīs" un "Frīdis". Kurmja kunga un jaunās Emmas attiecību stāsts uz absurdo politisko intrigu fona joprojām ir lielisks izklaides kino.

Režisors: Aleksandrs "Ottovič" Leimanis, 1970, 1972

Jā, Rutku Tēvs (īstajā vārdā Arveds Mihelsons) savā romānā nav kautrējies krietni nokopēt "Trīs musketierus", kā arī ar vieglu roku demonizēt un apsmiet vācu "kakla kungus". Taču kas par to, ja tādēļ mūsu dzīvēs ir ienākušas tādas Raimonda Paula pērles kā "Pavāru dziesma" un "Vella kalpu dziesma"?

Režisore Ada Armīda Neretniece, 1970 un režisors Edmunds Jansons, 2009

Filmas "Vārnu ielas republika" un animācijas filmas "Pavasaris Vārnu ielā" (scenārija autore – Inga Ābele) pamatā ir Jāņa Grīziņa stāsts par Grīziņkalna apkaimes bērniem. Šī ir ne tikai bērnu literatūras klasika, bet arī precīzs 1905. gada notikumu un valdošās atmosfēras atainojums. Revolucionāru un mākslinieku apdzīvotais rajons joprojām nes sevī vēstures liecības un īpašu atmosfēru.

Režisors: Rolands Kalniņš, 1972

Pēc Pāvila Rozīša romāna motīviem uzņemtā filma "Ceplis" ir kļuvusi par vienu no Latvijas kino pērlēm. Eduarda Pāvula atveidotais uzņēmīgais mahinators Edgars Ceplis ir šarmants kā pats nelabais. Turklāt pateicoties šai kino lentei katrs latvietis grūtā situācijā var lepni citēt: "Es biju varens... Un būšu."

Režisors: Gunārs Piesis, 1973

Šīs Raiņa lugas ekranizācijas viens no lielākajiem trumpjiem ir Imanta Kalniņa oriģinālmūzika, kā arī, protams, siržu lauzējs Ģirts Jakovļevs Ulda lomā. Scenārija autori ir pats režisors, kā arī Imants Ziedonis. Protams, lugas pamatā izmantotās tautas dziesmas mācība par to, ka sievietei tikums ir svarīgāks par pašas dzīvību, šobrīd varētu šķist mazliet pārspīlēta.

Režisori: Gunārs Cilinskis, Varis Brasla, 1976

Šīs sirdi plosošās melodrāmas par "aizliegto mīlestību" scenārija autore ir pati romāna "Aka", pēc kura motīviem tapusi filma, autore Regīna Ezera un Gunārs Cilinskis. Rūdolfa un Lauras mīlasstāsts joprojām spēj aizkustināt pat visciniskāko skatītāju. Kā arī par kulta objektu ir kļuvusi ne tikai pati filma, bet arī slavenais "Cilinska džemperis".

Režisors: Gunārs Cilinskis, 1979

Elīnas Zālītes romāns "Agrā rūsa" stāsta par nabadzīgu lauku meiteni Elzu, kura, vēloties labāku dzīvi, apprec vecu bagātnieku. Bet – kā jau dzīvē (un 1944. gada romānos) mēdz gadīties – iemīlas viņa dēlā. Latviešu kino labākajās tradīcijās skaisto mīlnieku, protams, atveido Ivars Kalniņš. Šajā filmā gan diemžēl "Cilinska džemperis" nefigurē.

Režisore: Vija Beinerte, 1979

Pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma stāsta motīviem tapusī filma ir viens no lieliskākajiem latviešu "melnā humora" piemēriem. Lilitas Bērziņas un Lidijas Freimanes atveidotās draudzenes noteikti ir izcils paraugs, kā grezni un jautri sagaidīt vecumdienas. Un arī šeit "skaistulīša" lomā – Ivars Kalniņš.

Režisors: Gunārs Piesis, 1985

Pasaku filma pēc Annas Brigaderes lugas motīviem ir viena no Latvijas kino klasikas pērlēm, kura ne tikai paliek atmiņā ar savu sirdi sildošo mācību, ka "nekur nav tik labi, kā mājās", bet arī ar muzikālo pavadījumu. Ne vienā vien ballītē zināmā brīdī ir atskanējusi lustīgā "Velna dziesma".

Režisors: Varis Brasla, 1987

Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas ekranizējumā vienu no latviešu literatūras sekssimboliem un "sliktajām meitenēm" atveido Zane Jančevska. Divdesmitā gadsimta sākuma drāma Latvijas laukos liek aizdomāties par to, kas ir svarīgāks – mīlestība vai nauda. Kā arī, protams, par to cik sievietes ir briesmīgas.

Režisors: Gunārs Piesis, 1990

Annas Brigaderes luga par to, cik svarīgs ir darba tikums, kļuva par populāru latviešu pasaku filmu. Kārtējo reizi savu roku ir pielicis komponists Imants Kalniņš, un tādas dziesmas kā "Dziesmu vācelīte" joprojām tīri labi dungojas. Tiesa, lielu uzmanību filma saņēma arī pirms pāris gadiem, kad Maijas lomas atveidotāja Elīna Siliņa kļuva par 11. Saeimas deputāti. Ir ļoti ticams, ka, ja viņa būtu spēlējusi Paiju, tas nebūtu noticis.

Režisors: Jānis Streičs, 1991

Viena no Jāņa Streiča sirsnīgākajām filmām ir tapusi pēc Jāņa Klīdzēja tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Stāsts par Latgales laukiem trīsdesmitajos gados aizkustināja kā bērnībā, tā arī pieaugušā vecumā. Boņuka pirmās mīlas nedienas un brīžiem neticamie piedzīvojumi ir palikuši spilgtā atmiņā katram Streiča mīļotājam.

Režisore: Dace Salgūne, 2002

Andras Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" pārtapa sirsnīgā televīzijas filmā ar Mārtiņu Vilsonu galvenajā lomā. Mazās Tilles negaidītā draudzība ar savdabīgo "Suņu vīru" un viņa uzticamajiem kompanjoniem Mūku un Princi domāta ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.

Režisors: Viesturs Kairišs, 2006

Ingas Ābeles lugu "Tumšie brieži" Viesturs Kairišs 2001. gadā uzveda Jaunajā Rīgas teātrī. Pēc pieciem gadiem iznāca atmosfēriskā un skarbā spēlfilma, kurā galveno varoni Riu atveidoja Kristīne Krūze. Lai arī šo darbu bieži vien vieglprātīgi ierindo "depresīvā latviešu kino" pulciņā, "Tumšie brieži" ir lielisks jaunās, neatkarīgās Latvijas apjukuma atveidojums, kurā netrūkst smalkas ironijas.

Režisors: Viesturs Kairišs, 2016

Jaunākais latviešu literatūras ekranizējums ir ilgi gaidītā Viestura Kairiša filma "Melānijas hronika" pēc Melānijas Vanagas atmiņu romāna "Veļupes krastā" motīviem. Režisora mākslinieciskā interpretācija par skaudro Sibīrijas izsūtījumu daudzējādā ziņā atšķiras no grāmatā aprakstītā, taču šajā gadījumā abi darbi viens otru papildina. Un - kā jau lielākoties – ir vērts gan izlasīt grāmatu, gan noskatīties filmu.