Piedzīvojumi ārpus mūsu planētas. 10 aizraujošas filmas par ceļošanu kosmosā  (11)

Zinātniskās fantastikas žanrā kosmosa izpētei bijusi būtiska nozīme. Režisoriem par iedvesmas avotu derējuši gan šīs jomas jaunatklājumi, gan – spekulācijas par nākotni. Līdzās augstas kvalitātes dokumentāliem darbiem ir desmitiem vai pat simtiem mākslas filmu, kas katra savā veidā saistīta ar visuma izzināšanas tematu – laikā, kad ASV un Krievija sacentās visuma "iekarošanā", iznāca vairāki darbi par svešām un noslēpumainām planētām, tāpat desmitiem filmu uzņemtas arī nākamajās desmitgadēs – "Event Horizon" (1997), "Contact" (1997) un citas – deviņdesmitos, "Sunshine" (2007), "Pandorum" (2009), "Gravity" (2013) – mūsu gadsmitā.

Drīzumā uz kinoteātra "Kino Citadele" ekrāniem tiks izrādīta Dmitrija Kiseļeva režisētā un Timura Bekmambetova producētā drāma "Pirmie kosmosā" ("Время первых"). Tāpat pagājušomēnes Latvijas kinoteātros sākta trilleria "Dzīvība" ("Life") izrādīšana.

Piedāvājam daudzveidīgu filmu izlasi, kurā apkopoti neparastākie, visaugstāk vērtētie vai nozīmīgākie kino darbi, kuros darbība pārsvarā norisinās ārpus mūsu planētas.

Režisora Stenlija Kubrika un rakstnieka Artūra Klārka "2001: A Space Odyssey" mēdz uzskatīt par visu laiku labāko zinātniskās fantastikas filmu. Uz ekrāniem nonākusi pirms gandrīz 50 gadiem, tā joprojām spēj pārsteigt ar vizuālajiem efektiem, vērienu un tematiku, kā arī piedāvā plašas interpretācijas iespējas.

Filmā vēstīts par astronautiem un superdatoru "H.A.L. 9000", kas kopīgi dodas ceļojumā cauri telpai, lai noskaidrotu uz mēness atrasta, noslēpumaina monolīta izcelsmi. Tomēr tās sižets aptver daudz lielāku darbības laiku – sākot jau no aizvēstures, kad cilvēkveidīgi primāti sāka mācīties izmantot darba instrumentus.

"2001: A Space Odyssey" ir pēdējā filma, kurā cilvēki ierodas uz mēness, kas izdota pirms tas tika veikts pa īstam. Filmas iespaidīgie vizuālie efekti likuši daudziem sazvērestību teoriju piekritējiem spekulēt, ka īstās Mēness misijas video materiālu patiesībā režisējis Kubriks.

Andreja Tarkovska filma "Solaris", kas balstīta Staņislava Lema grāmatā, vēsta par psihologu, kurš nosūtīts uz kosmosa staciju, lai noskaidrotu, kas noticis ar tās komandu. Kosmosa stacija filmā atrodas pie planētas Solaris, kas izrādījusi saprāta pazīmes.

Lema "Solaris" fokusā galvenokārt ir cilvēku nespēja sazināties ar citām apzinātām būtnēm, tehnoloģiju un zināšanu bezjēdzība jaunas, ārpus cilvēka pieredzes esošas dzīvības formas priekšā. Turpretim Tarkovska "Solaris" centrā izvirzās galvenā varoņa attiecības ar viņa pirms desmit gadiem mirušo sievu, kura negaidīti uzrodas kosmosa stacijā. Tarkovskis filmā arī šķetina jautājumus par to, kādu iespaidu uz cilvēci atstāj kosmosa izzināšana.

Lai arī "Solaris" mēdz salīdzināt ar "2001: A Space Odyssey", Tarkovskis savas filmas veidošanas laikā nebija redzējis Kubrika darbu.

Ridlija Skota filma "Svešais" ("Alien", 1979) ir atzīta par klasiku ne vien zinātniskās fantastikas, bet arī šausmu žanrā. Līdzās turpinājumam – 1986. gada "Svešie" ("Aliens") – "Svešais" kļuvis par kulta filmu daudziem kosmosa trilleru cienītājiem.

Filmā vēstīts par tirdzniecības kosmoskuģa komandu, kas nonāk uz kādas planētas pavadoņa un saskaras ar agresīvu un plēsīgu būtni.

Filmā un tās turpinājumā izmantotie mākslinieciskie paņēmieni, varoņu attiecību dinamika, sižeta pavērsieni, kā arī seksuālās konotācijas citplanētieša vizuālajā veidolā kļuvušas par paraugu daudzām jo daudzām pēdējo 30 gadu zinātniskās fantastikas šausmenēm.

Šogad pirmizrādi piedzīvos jaunākā Skota filma – "Svešo" franšīzes turpinājums "Alien: Covenant".

2009. gada filma "Moon", ko režisējis Dankans Džounss, mūziķa Deivida Bovija dēls, vēsta par astronautu Semu, kurš gandrīz trīs gadus pavadījis uz mēness, vākdams Zemei nepieciešamus resursus. Taču savas misijas izskaņā Sems uzzina, ka savā Mēness bāzē vairs nav vienīgais iemītnieks.

Filma izceļas ne vien ar oriģinālu un pārdomātu sižetu, kas piedāvā negaidītus pavērsienus, bet arī ar aktieru darbu. Sarežģīto galveno lomu meistarīgi spēlē Sems Rokvels, savukārt viņa kompanjonu – datoru GERTY – ierunājis Kevins Speisijs.

Filmas aptuvenais budžets bijis pieci miljoni ASV dolāru, kas pilnmetrāžas filmai mūsdienās skaitās samērā maz, bet vairāki kritiķi slavējuši "Moon" par spēju sasniegt maksimālo efektu ar minimāliem līdzekļiem.

Patiesos notikumos balstītais stāsts "Apollo 13" iznāca 1995. gadā – 25 gadus pēc kosmosa kuģa "Apollo 13" neveiksmīgās mēness misijas 1970. gada 17. aprīlī, kad kosmosa kuģī notika skābekļa tvertnes eksplozija, kuras dēļ apkalpe zaudēja skābekļa krājumus un elektroenerģiju, un bija spiesta atgriezties uz Zemes.

Rona Hovarda uzņemtā filma bija nominēta deviņiem "Oskariem" un divus arī ieguva. Galvenās lomas spēlēja Bils Pakstons, Toms Henkss, Garijs Siniss un Kevins Bēkons.

Viens no debess ķermeņiem Saules sistēmā, uz kura pēc dažu zinātnieku domām iespējama dzīvība, ir Jupitera pavadonis Eiropa. "Europa Report" (2013) vēsta par kosmosa kuģa komandu, kas uz turieni dodas misijā.

Filma daļēji veidota tā dēvētajā "found footage" tehnikā, kurā fikcionāls saturs tiek pasniegts kā nejauši atrastu vai atjaunotu dokumenālu video materiālu kompilācija. Šajā gadījumā lielākā daļa filmas ainu veidotas kā kosmosa kuģa video novērošanas kameru fiksētais.

Šī tehnika īpaši izplatīta ir šausmu žanrā, taču kosmosa drāmu klāstā "Europa Report" var saukt par jaunatklājēju.

Ja "Moon" un "Europa Report" uzskatāmas par neatkarīgu režisoru veidotiem mazbudžeta kino darbiem, tad Kristofera Nolana 2014. gada filma "Starp zvaigznēm" ("Interstellar") ietilpst pavisam citā kategorijā. Tā ir filma, kuras budžets pārsniedz 160 miljonus ASV dolāru, bet galvenajās lomās ir vairāki "oskaroti" aktieri.

"Starp zvaigznēm" stāsta par kosmosa misiju, kuras mērķis ir atrast planētu, kas būtu piemērota cilvēcei. Sižets cieši saistās arī ar galvenā varoņa ģimeni, taču vēl būtiskāk – filma veidota atbilstoši mūsdienu zinātnieku izpratnei par laiktelpu, kosmosu un dažādiem debess ķermeņiem.

Tas, savukārt, pavēris iespēju režisoram veidot gan vizuāli iespaidīgas ainavas, gan skatītāju pārsteidzošas spēles ar filmas darbības laiku.

Zinātniskās fantastikas klasika – 1956. gada "Aizliegtā planēta" ("Forbidden Planet") – mūsdienās varētu šķist drīzāk uzjautrinoša – vizuālie efekti ir novecojuši, aktierspēle neatbilst mūsdienu tradīcijai –, bet filmai nenoliedzami ir nozīmīga vieta sava žanra attīstībā.

Filmā vēstīts par kosmoskuģa komandu, kas ierodas uz kādas planētas, lai noskaidrotu, kas noticis ar tur esošo koloniju, kas par sevi ilgu laiku nav devusi ziņu.

"Forbidden Planet", kas iedvesmoja vairākus nākamās paaudzes zinātniskās fantastikas autorus, ir daļēji balstīta Viljama Šekspīra darbā "Vētra".

Lai arī šajā sarakstā nav iekļautas vairākas "kosmosa filmas", kas drīzāk pieskaitāmas fantāzijas, nevis zinātniskās fantastikas žanram (piemēram, "Zvaigžņu kari"), dažādības labad ir vērts izcelt 2014. gada filmu "Galaktikas sargi" ("Guardians of the Galaxy").

Šis piedzīvojumu stāsts arī nav gluži zinātniskās fantastikas piemērs, tomēr izceļas ar to, ka – atšķirībā no lielas daļas supervaroņu filmu – šī darba galvenie varoņi aktīvi ceļo starp zvaigznēm.

Filmu arī novērtējuši vairāki kino kritiķi, reizēm pat nosaucot "Guardians of the Galaxy" kā mūsdienu labāko komiksu ekranizāciju.

Pirms diviem gadiem pirmizrādi piedzīvojusī filma "Marsietis" ("The Martian") ar Metu Deimonu galvenajā lomā vēsta par astronautu, kurš pēc evakuācijas no Marsa paliek sarkanajā planētā viens pats bez iespējas tieši sazināties ar savu komandu vai Zemi.

Filma izpelnījās augstu novērtējumu gan no kritiķiem, gan zinātniekiem, nopelnot septiņas nominācijas Kinoakadēmijas balvai "Oskars".