Gigantiskas summas un specefekti. Deviņas filmas, kas pārspēja rekordus  (4)

Filmas ar vairākiem režisoriem nav jaunums – kā zīmīgus piemērus var nosaukt Kventina Tarantino un Roberta Rodrigesa sadarbību dubult-filmā "Grindhouse" (2007), kā arī vairākas tā dēvētās filmas-antoloģijas, kas veidotas kā dažādu režisoru veidotu savstarpēji saistītu vai nesaistītu ainu apkopojums.

Tomēr rekordu šai ziņā viennozīmīgi uzstādījusi kāda neatkarīgo filmu veidotāju grupa 2012. gadā, izdodot filmu "The Owner" – pasaules kino paraugu, kura tapšanā piedalījušies gandrīz trīsdesmit režisori.

Filma sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem fragmentiem, taču katru fragmentu sarakstījis un režisējis cits mākslinieks – katrs no savas valsts. Tādējādi filmā skatītājam piedāvāts visdažādāko kultūru, valodu un māksliniecisko paņēmienu sajaukums.

Filmā izsekots līdzi kādas mugursomas ceļam pie sava īpašnieka – noslēpumainā Makgafina kunga. Mugursomas ceļojuma laikā skatītāji iepazīst dažādus varoņus, kā arī tuvāk iepazīst tās patieso īpašnieku.

"The Owner" veido divdesmit dažādi fragmenti, kurus saista mugursomas ceļš. Katra nākamā aina turpina iepriekšējās darbību.

Kā vēsta vietne "IMDB", kopā filmu veidojuši 28 režisori (citos avotos – 25). Filmai oficiāli piešķirts Ginesa pasaules rekordu sertifikāts 2013. gada jaunvārī.

Pasaules filmu vēsturē ir vairāki labi zināmi "lēnā" jeb "garā" kino meistari, piemēram, ungāru režisors Bēla Tarrs (Béla Tarr), kura filmas top ciešā sadarbībā ar izcilo rakstnieku Lāslo Krasnahorkai (László Krasznahorkai). Viens no zināmākajiem Tarra darbiem ir 1994. gadā izdotais "Sátántangó" – vairāk nekā septiņas stundas garš stāsts par kādu dubļos iestigušu nomales ciemu.

Citādā stilā filmas veido filipīniešu režisors Lavs Diazs (Lav Diaz), kurš izpelnījies atzininību ar vairāk nekā septiņas stundas garo "Melancholia" (2008) un četras stundas garo "Norte, the End of History" ("Norte, hangganan ng kasaysayan", 2013). Tāpat minams arī franču mākslinieka Kloda Lancmana (Claude Lanzmann) desmit stundu garais dokumentālā kino meistardarbs "Shoah" (1985), kas caur intervijām vēsta par Holokausta šausmām.

Tomēr, runājot par garāko filmu pasaulē, līdzās mākslas un dokumentālajām filmām jāpiesauc arī dažādi video eksperimenti. Par laika ziņā ilgāko filmu uzskata 35 dienas un 17 stundas garo filmu "Logistics" jeb "Logistics Art Project" (2012), kas vēsta par mūsdienu elektropreču izcelsmi. Taču, lai arī par dažām dienām īsāka nekā "Logistics", "Delfi Kultūra" sarakstā izceļam citu – vēl nepabeigtu – darbu. Tā ir viena no īpatnējākajām un ambiciozākajām pēdējo gadu iecerēm kino – zviedru režisora Andresa Veberga (Anders Weberg) "Ambiancé", ko paredzēts izrādīt 2020. gada nogalē.

Sirreālā, abstraktā un vietumis – sapņa estētikā ieturētā "Ambiancé" stāsta kopējais garums būšot 720 stundas jeb 30 dienas. Vebergs solījis, ka pēc filmas oficālās bez-paužu-pirmizrādes pasaules kinoteātros viņš iznīcinās vienīgo filmas fizisko eksemplāru, padarot "Ambiancé" par "visu laiku garāko filmu, kas neeksistē". Tāpat režisors apgalvojis, ka šī būšot pēdējā filma, ko viņš savā dzīvē uzņems, un tā vēstīšot par viņa attiecībām ar "kustīgajiem attēliem".

Līdz šim kinolentes autors ir publicējis divus filmas treilerus. Viens pie skatītājiem nonāca 2014. gadā (tā garums – 72 minūtes), bet otrs – pērn. Otrā filmas treilera garums bija aptuveni septiņas stundas un 20 minūtes. Vebergs sacījis, ka 2018. gadā tiks publicēts trešais filmas reklāmas video – 72 stundu garš.

Pasaules Ginesa rekordu par visvairāk lamuvārdiem vienā filmā uzstādījusi Kanādas komiķu veidotā "Swearnet" (2014). Tajā izskanējuši 868 nenormētās leksikas vārdi.

Iepriekš šo rekordu uzstādīja Martina Skorsēzes "The Wolf of Wall Street" (2013) un "Goodfellas" (1990).

Filmā "Swearnet" galvenās lomas spēlē aktieri no populārā kanādiešu seriāla "Trailer Park Boys". Lai arī kinolente saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes, tās veidotāji atzinuši, ka priecājas par uzstādīto rekordu.

Kā zināms Amerikas Kinoakadēmijas balvu "Oskars" uzskata par kino pasaules augstāko apbalvojumu, un lielākais "Oskaru" skaits, kāds jelkad piešķirts vienai filmai, ir vienpadsmit.

Šo rekordu 1960. gadā uzstādīja Viljama Vailera vēsturiskā piedzīvojumu drāma "Ben Hur" ar Čarltonu Hestonu galvenajā lomā.

1991. gadā tādu pašu balvu skaitu saņēma Džeimsa Kamerona traģiskais mīlas stāsts "Titanic" ar Leonardo Dikaprio un Keitu Vinsletu.

Savukārt trešā filma, kas vienpadsmit "Oskaru" latiņu sasniedza 2004. gadā, ir Pītera Džeksona episkās fantāzijas žanra triloģijas noslēdzošā daļa – "Lord of the Rings: Return of the King".

Džeimsa Bonda filmu franšīze labi zināma ne tikai ar "bonda meitenēm", asprātīgiem spiegu instrumentiem un iespaidīgu kaskadieru darbu, bet arī sprādzieniem.

Tādēļ nav brīnums, ka 2015. gada spiegu trilleris "Spectre" ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā ar līdz šim lielāko sprādzienu filmā.

Rekorda sertifikātu saņēmis filmas speciālo efektu pārzinis Kriss Korbulds (Chris Corbould), kurš kinolentei radīja vairāk nekā 7,5 sekunžu ilgu eksploziju.

Sprādziens filmēts Marokā, detonējot aptuveni 8 500 litrus petrolejas un 33 kilogramus sprāgstvielu.

Liela daļa rekordu filmu industrijā saistās ar naudu, un viens no savdabīgākajiem piemēriem ir rekords par dārgāko filmu scenāriju.

2005. gadā kāds anonīms pircējs samaksāja 312 800 ASV dolārus (aptuveni 280 000 eiro) par scenāriju Fransisa Forda Kopolas filmai "The Godfather", ko mēdz uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām.

Nopirktais scenārija eksemplārs piederējis aktierim Marlonam Brando – galvenās lomas atveidotājam.

Tāpat naudas rekordu uzstādījis kostīms, ko nēsājusi aktrise Odrija Hepbērna romantiskajā komēdijā "Breakfast at Tiffany's" (1961).

Filma, kas daļēji balstīta rakstnieka Trūmena Kapotes romānā, vēsta par jaunu Ņujorkas sievieti no augstākajām aprindām, un vienā no kinolentes slavenākajām ainām Hepbērna redzama melnā kokteiļkleitā.

Slaveno abpģērba gabalu, ko veidojis modes nams "Givenchy", 2006. gadā nopirka anonīms pircējs "Christie's" izsoļu namā par 467 200 mārciņām (551 540 eiro).

Lai arī Holivudas kases grāvēji par Karību jūras pirātiem ir balstīti Disneja atrakciju parka atrakcijās, franšīzes ceturtās filmas veidošanai ticis iztērēts rekordliels naudas daudzums, padarīdams šo kino darbu par līdz šim dārgāko filmu vēsturē.

"Pirates of the Caribbean: On Stranger Tides" (2011) precīzais budžets nav zināms, taču aplēses liecina, ka tās uzņemšana izmaksājusi aptuveni 380 miljoni ASV dolāru (348 miljoni eiro).

Tomēr zināms, ka filmas veidotāji neiztērēja naudu lieki, jo kases ieņēmumi iztērētās summas gandrīz trīskāršojot, nopelnot aptuveni 1,045 miljardus dolāru.

Tāpat "Forbes" raksta, ka 2007. gadā izdotās "Pirates of the Caribbean: At World's End" budžets bijis 300 miljoni dolāru.

Jaunākā Karību jūras pirātu filmas daļa "Dead Men Tell No Tales" gaidāma šā gada maijā.

Lai arī daudzu iepriekšminēto filmu ieņēmumi ir iespaidīgi, tie joprojām neaizsniedz filmas "Avatar" nopelnītās naudas daudzumam.

Džeimsa Kamerona 2009. gadā izdotā kosmosa fantāzijas drāma nopelnīja 2,78 miljardus ASV dolāru (2,54 miljardi eiro).

Režisors bija plānojis filmu veidot uzreiz pēc "Titanic", taču 1999. gadā atskārta, ka filmas uzņemšanai nepieciešamās tehnoloģijas vēl nav pietiekami attīstītas, tādēļ Kamerons nogaidīja līdz 2006. gadam. Pēc trim gadiem – 2009. gadā – pasaules pirmizrādi piedzīvoja "Avatar".

Jau vēstīts, ka "20th Century Fox" izziņojusi filmas turpinājumu pirmizrāžu datumus. Pirmais turpinājums uz lielajiem ekrāniem nonāks 2020. gada 18. decembrī.