Mēdz uzskatīt, ka attēls un skaņa kinomākslā ir vienlīdz svarīgi, tādēļ daudzi filmu režisori ļoti rūpīgi piedomā pie filmā dzirdamajiem skaņdarbiem. Tieši filmas skaņu celiņš nereti ir tas, kas paliek skatītāja atmiņā visilgāk. Pat cilvēki, kas attiecīgo filmu nav redzējuši, ļoti iespējams, spēs atpazīt komponista Vangeļa mūziku no "Blade Runner" (1982), Maksa Stainera mūziku no "Gone with the Wind" (1939), Henrija Mančini "Rozā pantēras tēmu" vai tituldziesmu no 1962. gada "Dr. Nē".
Jau iepriekš esam rakstījuši gan par komponistu Filipu Glāsu, gan – par Hansu Cimmeru, kuri abi veidojuši neaizmirstamus filmu skaņu celiņus, taču kino vēsturē ir simtiem lielisku mākslinieku, kas rada spilgtu mūziku kino. Te pieskaitāmi ne tikai klasiskie un modernie mūzikli, piemēram, "Singin' in the Rain" (1952), "Les parapluies de Cherbourg" (1964), "Chicago" (2002), "La La Land" (2016), vai tā dēvētās mūzikas filmas ("A Hard Day's Night" (1964), "Sing Street" (2016)), bet jebkura kinolente, kurā dzirdamās dziesmas perfekti iederas filmas stāstā un to papildina.