Noklausies! No Kalniņa līdz Viljamsam. 10 lieliski filmu skaņu celiņi  (5)

Mēdz uzskatīt, ka attēls un skaņa kinomākslā ir vienlīdz svarīgi, tādēļ daudzi filmu režisori ļoti rūpīgi piedomā pie filmā dzirdamajiem skaņdarbiem. Tieši filmas skaņu celiņš nereti ir tas, kas paliek skatītāja atmiņā visilgāk. Pat cilvēki, kas attiecīgo filmu nav redzējuši, ļoti iespējams, spēs atpazīt komponista Vangeļa mūziku no "Blade Runner" (1982), Maksa Stainera mūziku no "Gone with the Wind" (1939), Henrija Mančini "Rozā pantēras tēmu" vai tituldziesmu no 1962. gada "Dr. Nē".

Jau iepriekš esam rakstījuši gan par komponistu Filipu Glāsu, gan – par Hansu Cimmeru, kuri abi veidojuši neaizmirstamus filmu skaņu celiņus, taču kino vēsturē ir simtiem lielisku mākslinieku, kas rada spilgtu mūziku kino. Te pieskaitāmi ne tikai klasiskie un modernie mūzikli, piemēram, "Singin' in the Rain" (1952), "Les parapluies de Cherbourg" (1964), "Chicago" (2002), "La La Land" (2016), vai tā dēvētās mūzikas filmas ("A Hard Day's Night" (1964), "Sing Street" (2016)), bet jebkura kinolente, kurā dzirdamās dziesmas perfekti iederas filmas stāstā un to papildina.

Nesenākais piemērs no mūsdienu populārā kino ir supervaroņu filmas "Guardian's Of The Galaxy", un "Guardian's Of The Galaxy Vol. 2".

Sarakstā iekļaujam "Delfi Kultūra" izvēlētas filmas, kas vai nu izceļas ar trāpīgu dziesmu atlasi, vai arī – tieši filmai sacerētiem skaņdarbiem.

Pēc Gunāra Priedes scenārija uzņemtā 1967. gada filma "Elpojiet dziļi", ko režisējis Rolands Kalniņš, piedāvā skatītājiem vairākas nu jau par klasiku saucamas Imanta Kalniņa dziesmas.

Filmā, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, skan Kalniņa komponētās dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem. Savu trāpīgo zemtekstu dēļ pēc filmas iznākšanas skaņdarbi iemantoja lielu popularitāti, un 1971. gadā grupa "Menuets" iekļāva vairākas dziesmas savā repertuārā.

Sofijas Kopolas 1999. gada filma "The Virgin Suicides" ne vien pārsteidza skatītājus ar izaicinošo stāstu par pašnāvībām, reliģiju un jaunības mīlestību, bet arī aizkustināja ar lieliksu skaņu celiņu.

Dziesmas filmai sarakstīja franču duets "Air", kas pēc "Virgin Suicides" iznākšanas izdeva albumu ar tādu pašu nosaukumu.

Darena Aronofska režijā tapusī "Requiem for a Dream" vēsta par no narkotikām atkarīgiem jauniešiem.

Traģisko stāstu un filmas dramatismu izcili paspilgtina Klinta Mansela komponētie darbi "Kronos Quartet" izpildījumā.

Deivida Linča uzņemtā filma "Fire Walk With Me", kas iznāca neilgi pēc seriāla "Twin Peaks" otrās sezonas beigām, vēsta par tiem notikumiem, kas norisinājušies pirms sākas seriāla darbība.

Tāpat kā kritiķu un skatītāju slavētajā seriālā, arī filmā Linčs sadarbojies ar komponistu Andželo Badalamenti (Angelo Badalamenti), kurš kino darbam radījis noskaņām bagātu skaņu celiņu, apvienojot džezu, ambiento un popmūziku.

Jau ziņots, ka jaunāko – trešo – "Twin Peaks" sezonu sāks rādīt šā gada 21. maijā.

Par mūsdienu kino brīnumbērnu dēvētais Vess Andersons (Wes Anderson) ir viens no māksliniekiem, kura filmu "rokrakstu" ir grūti neatpazīt. Tas pats lielā mērā attiecas uz Andersona gaumi mūzikā un viņa dziesmu izvēli.

Spilgts piemērs ir 2004. gada filma "The Life Aquatic with Steve Zissou", kas vēsta par novecojušā Zisū piedzīvojumiem, medījot noslēpumaino un bīstamo jaguārhaizivi.

Filmā pārsvarā dzirdamas Deivida Bovija dziesmas, taču tās izskan, pirmkārt, akustiskās ģitāras apdarē, otrkārt, portugāļu valodā. Dziesmas filmā iespēlējis brazīliešu mākslinieks Seu Jorge.

Vēl viens režisors, kurš slavens ar dziesmu izvēli, ir anglis Denijs Boils (Danny Boyle), filmu "Vilcienvakte" (1996) un "Vilcienvakte II" autors.

Boila atlasītajā skaņu celiņā skatītāju priecē tādi mūziķi kā Igijs Pops, Lū Rīds, "Pulp", Braiens Īno, "Primal Scream", "Blur", "Underworld" un citi. Daudzu kino kritiķu vērtējumā Boila izvēle atzīta par labāko 90. gadu kino.

Viena no spilgtākajām 2001. gada filmām ir Žana Pjēra Ženē "Amēlija" jeb "Le Fabuleux Destin d'Amélie Poulain" – kinolente, kas atnesa pasaules slavu franču aktrisei Odrijai Tatū.

Tatū varone ir jauna parīziete, kura strādā kafejnīcā Monmartrā, bet daļēji dzīvo brīnumu pasaulē, cenšoties apkārtējo cilvēku dzīves darīt labākas un skaistākas.

Filmā īpaša loma atvēlēta Jana Tīrsena radītajam skaņu celiņam – melanholiskām un sapņainām taustiņinstrumentu kompozīcijām.

Stenlija Kubrika meistarīgi veidotais "Mehāniskais apelsīns" (1971), kas balsīts tikpat unikālajā Entonija Bērdžesa romānā, izmanto mūziku gan kā gaisotnes radīšanas paņēmienu, gan – vardarbīgu ieroci.

"Mehāniskā apelsīna" skaņu celiņā pārsvarā dzirdamas klasiskās mūzikas skaņdarbi – īpaši Bēthovena 9. simfonija – un Vendijas Karlosas (filmas titros – ar pseidonīmu Valters Karloss) sintezatoru kompozīcijas.

Karlosas "spokainie" skaņdarbi veiksmīgi palīzēja radīta filmai nepieciešamo draudīgo atmosfēru.

Itāliešu komponists un diriģents Ennio Morrikone (Ennio Morricone) ir sarakstījis mūziku vairāk kā 500 ekrāna mākslas darbiem. Tāpat viņš sadarbojies ari vairākiem pasaules mēroga režisoriem, tostarp – vairākkārtīgi ar Kventinu Tarantino.

Tomēr viens neapstrīdami būtiskākajiem Morrikones veikumiem ir Serdžio Leones filmā "Labais, ļaunais un riebīgais" ("The Good, the Bad and the Ugly", 1966) ar Klintu Īstvudu galvenajā lomā.

Tāpat kā vairāki vizuālie paņēmieni, arī filmas skaņu celiņš kopš izskanēšanas kinoteātros kļuvis par etalonu neskaitāmiem vesterniem.

Džonu Viljamsu uzskata par visu laiku ietekmīgākie kino komponistu. Viņš saņēmis piecas Kinoakadēmijas balvas "Oskars", un viņa komponētā mūzika dzirdama tādās filmās kā , piemēram, "Jaws", "Raiders of the Lost Ark", "Catch Me If You Can", "Harry Potter and the Sorcerer's Stone", "Saving Private Ryan", "Home Alone", "Schindler's List", "Jurassic Park" un citās.

Kā redzams, Viljamss darbojies vairākos pasaulslavenos projektos, tādēļ viņa skaņdarbi bieži vien ir arī visatpazīstamākie.

Tomēr droši vien zināmākais komponista darbs ir Džordža Lūkasa "Star Wars" (1977) skaņu celiņš. Tieši Viljamss ir radījis "popkultūras karaļa" uzreiz atpazīstamos motīvus – gan ievadmūziku, gan citus, tik pat labi zināmos kosmosa sāgas skaņdarbus.