Pirmizrādi piedzīvos filma par armēņu genocīdu – 'Solījums'  (2)

Filma vēsta par traģēdiju, kas izdzīvota drosmīga karsto punktu reportiera acīm. Filma jau radījusi rezonansi medijos un sociālajos tīkos visā pasaulē. Sabotēti filmas reitingi starptautiskās datu bāzēs, aktualizēta diskusija par Turcijas izvairīšanos oficiāli atzīt Armēņu genocīda faktu un stāvovācijas Toronto filmu festivālā.

Starptautisko pirmizrādi "Solījums" piedzīvoja pērn septembrī Toronto filmu festivālā. Filmas pirmizrādi Londonā apmeklēja arī starptautiskā cilvēktiesību juriste Amala Klūnija ar vīru aktieri Džordžu Klūniju, kurš ir dedzīgs filmas aizstāvis un pauž atbalstu sabiedrības izglītošanai par notikumiem, kuru cēlonis ir kolektīva ignorance un noliegums. Filmu atzinīgi novērtējuši arī aktieri Leonardo di Kaprio, Silvestrs Stalone un citi.

Visi filmas ienākumi tiks novirzīti dažādām cilvēktiesību aizstāvības organizācijām pasaulē. Idejas atbalstam sociālajos tīklos sākta kustība ar #keepthepromise.

Filmas darbība norisinās laikā, kad Eiropā valda drūmas priekšnojautas un valstis viena pēc otras iesaistās Pirmajā pasaules karā (1914 – 1918), brūk varenā Osmaņu impērija. Haosa aizsegā 1915. gada aprīlī pēc valdības rīkojuma tiek veiktas pirmās represijas un arestēta armēņu inteliģence -– aptuveni 200 cilvēki tiek apcietināti un vēlāk nogalināti. Turpmāko gadu laikā genocīdā iet bojā 1,5 miljoni armēņu. Vēsturnieki armēņu genocīdu atzinuši par pirmo modernās pasaules genocīdu – sistemātisku tautas iznīcināšanu. Diplomātiskajā telpā diskusijas par genocīda pret armēņu tautu atzīšanu dienaskārtībā ir jau kopš pagājušā gadsimta vidus. Turcija nav atzinusi genocīda faktu un starptautiskajā telpā arī mūsdienās notiek nemitīgas diskusijas. Pašlaik genocīdu oficiāli atzinušas 29 valstis un 45 ASV štati, vairums akadēmiķu un vēsturnieku un virkne publiski zināmu viedokļa līderu.

Kinolentes "Solījums" uzņemšana sākās, pieminot traģēdijas simtgadi 2015. gadā. Tā stāsta par pirmajiem genocīda notikumiem, kas skatīti amerikāņu karsto punktu reportiera Krisa (Kristians Beils) acīm. Viņš Konstantinopolē nonācis ne tikai darba dēļ, bet arī sekojot mīlestībai pret skaisto mākslinieci Anu (Šarlote de Bona). Tur abi satiek medicīnas studentu Mikaēlu (Oskars Īzaks) un izveidojas mīlas trīsstūris. Mīlestība pret ģimeni un savu tautu, dotie solījumi un cīņa par izdzīvošanu ir stāsta galvenie motīvi, kas stāv pāri romantiskai mīlestībai. Notikumu attīstība liek galvenajiem varoņiem vairākkārt atteikties no personiskās mīlestības augstāku mērķu vārdā. Filmas komentētāji – vēsturnieki uzsver traģisko likumsakarību – pirms 100 gadiem simtiem tūkstoši armēņu devās patvēruma meklējumos no Turcijas uz Sīriju, Alepo. Tagad vēsture ir apmetusi loku un Alepo iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz Turciju.

Filmas režisors Terijs Džordžs (Terry George) sarežģītajai genocīda tēmai pievērsies jau vairākkārt. 2004. gadā uz ekrāniem iznāca filma "Viesnīca Ruandā", kas atspoguļo zvērīgas masu slepkavības Āfrikā. Filma guva plašu starptautisku atzinību, tika nominēta un ieguva vairākas kino nozares balvas. 2012.gadā Terijs Džordžs ieguvis "Oskara" balvu par īsfilmu "Piekraste". Zināms arī ar filmām "Tēva vārdā" (1993), "Kādas mātes dēls" (1996) u.c.

Armēņu izcelsmes britu vēsturnieks Ara Sarafians, vadošais Armēņu genocīda pētnieks, uzteic filmas vēsturisko precizitāti: "Filmas galvenās līnijas ir vēsturiski patiesas un tajā attēlotie notikumi nepārkāpj vēsturiskajos materiālos atrodamās liecības. Filmai izdevis skaidri attēlot Armēņu genocīda nežēlību."