Teju 20 gadus pilnībā aizliegta arhīvu plauktā putekļus krāja šobrīd viena no ievērojamākajām pagājušā gadsimta latviešu spēlfilmām – Rolanda Kalniņa "Četri balti krekli". Lai arī uzņemta 1967. gadā, plašāku publiku cenzūras dēļ tā sasniedza tikai 1986. gadā. "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi" (1967) ironiskā intonācijā runā par radošās brīvības un padomju režīma cenzūras sadursmi. Telefonu montiera Cēzara Kalniņa (aktieris Uldis Pūcītis) dziesmu tekstus Kultūras komisijas locekle Anita Sondore (Dina Kuple) interpretē kā izaicinošus un pret valsti nodevīgus, nenogurstoši liekot šķēršļus viņa ansambļa "Optimisti" (solista lomā Pauls Butkēvičs) mēģinājumiem dziesmas publiski atskaņot. Mākslinieciskās padomes sēde, kurā analizē Cēzara Kalniņa tekstus, ir spilgts ideoloģijas absurda un padomju represiju portretējums.
Kopā ar filmas operatoru Miku Zvirbuli noskatoties Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" uzvedumu Jaunatnes teātrī, režisors Rolands Kalniņš lūdz dramaturgam uzrakstīt kinoscenāriju pēc lugas motīviem. Konkursa kārtībā filmas komponista gods tiek Imantam Kalniņam, kura daiļradē šis ir nozīmīgs stūrakmens, jo filmā skan viņa pirmie ekrānam komponētie skaņdarbi. Arī Cēzara draudzenes lomas atveidotājai Līgai Liepiņai filma bijusi karjeras sākumpunkts – Bellas loma bija viņas debija.