Nolana radošā prāta dzīlēs: deviņas filmas, kas tapušas pirms 'Denkerkas'  (4)

Taču neba nu mums par to lemt, tāpēc esam apkopojuši deviņas filmas, kas tapušas pirms "Denkērkas", lai ieskicētu Nolana māksliniecisko stilu un talanta specifiku, kas izceļ viņu starp citiem režisoriem. Nolans viennozīmīgi ir eksperimentētājs, kas bezbailīgi rotaļājas ar trauslo robežu starp izklaidējošo un intelektuālo kino, turklāt ar robežām – gan iekšējām, gan ārējām – jātiek galā ir arī viņa filmu galvenajiem varoņiem.

Nolana debijas darbs "Sekošana" ("Following") ir graudaina melnbaltā filma, kas iemūžināta 16 mm lentē un radīta ar nieka 6000 dolāru budžetu. Tajā jau ir jaušamas Nolana pēcāko kinodarbu pazīmes – nelineārs naratīvs un protagonistu iekšējo konfliktu "ķidāšana". Filmas galvenais varonis ir jauns vīrietis, kurš izseko svešiniekus Londonas alejās. Neievērojot piesardzību, viņš sastop noziedznieku vārdā Kobs, kurš iepazīstina viņu ar laupīšanas arodu. Ātri vien viņš sāk just baudu no ielaušanš svešu cilvēku mājokļos. Filmas gaitā notikumi kļūst arvien komplicētāki, rezultējoties negaidītā kulminācijā.

Psiholoģiskais trilleris "Memento" ir Nolana pirmā sadarbība ar brāli Džonatanu, kas izceļas ar eksperimentālu un inovatīvu (tam laikam) pieeju, proti, filmas darbība norit apgrieztā secībā. Ar šo metodi brāļi radīja empātisku saikni starp skatītājiem un galveno varoni, kurš cieš no traumas radītiem īstermiņa atmiņas traucējumiem. Katra filmas aina norisinās bez zināšanām par iepriekšējiem notikumiem – gluži kā galvenā varoņa galvā. Tādējādi auditorijai notikumu gaitas šķetināšanā ir "jāsadarbojas" ar protagonistu.

Nolana garadarbs "Bezmiegs" ("Insomnia") ir 1997. gada analoģiska nosaukuma norvēģu filmas rimeiks, kas ir vienīgais viņa daiļradē, kura scenārija rakstīšanā režisors nav pielicis pirkstu. Amerikāņu detektīvs Vils Dormers, kuru atveido Als Pačīno, dodas uz Aļasku, lai izmeklētu 17 gadus vecas meitenes slepkavību. Tur viņš nejauši nošauj savu pārinieku un nozieguma pēdas noslēpj. Cenšoties tikt galā ar vainas apziņu, Dormers cieš no bezmiega, taču tikmēr vietējā detektīve Elija Bura (Hilarija Svonka) meklē detektīva pārinieka slepkavu. Uzrodas arī aizdomās turētais meitenes slepkavībā, kuru spēlē Robins Viljams. Filma izvēršas par paslēpēm, kurās piedalās Dormers, Bura un meitenes slepkava.

Kinematogrāfiskajā laikmetā, kas par supervaroņu filmu trūkumu sūdzēties nevar, "Betmens: Sākums" ("Batman Begins") kļuva par stūrakmeni triloģijai, kas atklāja dziļumu žanrā, kas parasti aprobežojas vien ar vienkāršu izklaidi. Tā vietā, lai ar savu pirmo soli blokbāsteru pasaulē darbotos saskaņā ar žanra klasikas tradīcijām, Nolans rada prātu stimulējošu estētiku, kas piepildīta arī ar filozofisku nozīmi. Nekādu tukšu dūru cīņu - lai kļūtu par Betmenu, Brūsam Veinam nākas nostāties aci pret aci pašam ar sevi un sakaut savas dziļākās bailes un raizes.

"Ilūzija" ("The Prestige") varētu būt viena no Nolana nozīmīgākajiem veikumiem, jo tajā apvienojas teju visas viņa talanta pazīmes un radošais rokraksts: varoņu iekšējie konflikti, realitātes un ilūzijas saplūšana un nelineārā struktūra, ko papildina lieliska aktierspēle – galvenajās lomās ir Kristians Beils un Hjū Džekmens. Filmā divi savā starpā konkurējoši 19. gadsimta burvju mākslinieki savos profesionālajos izaicinājumos iet arvien tālāk, lai pārspētu otru veiklībā un atjautībā, liekot skatītājam apjaust, ka nekas nav tā, kā izskatās, un nemitīgi uzdot sev Beila tēla jautājumu: "Vai tu skaties gana vērīgi?" Bez Beila un Džekmena pieminēšanas vērti vārdi, kuri piedalās filmā, ir Skārleta Johansone, Maikls Keins un Deivids Bovijs.

Šīs filmas ("The Dark Knight') scenārijs ir spilgts kino pretrunu piemērs. Džokers izaicina Betmenu viņa lielākajā vājuma brīdī. Vienmēr smīnošā ļaundara pasaulē neeksistē likumi, savukārt Betmens allaž seko striktai pašradītai dogmai. Šī augstā morāles izjūta, kas neļauj Betmenam nogalināt, nemitīgi tiek tirzāta caur Džokera rīcībām un atklāj Gothemas iedzīvotājiem Betmena vājos punktus. Tas noved pie pilsētnieku, policijas un valdības atbalsta zaudēšanas, liekot pašam izskatītes kā neģēlim. Par Nolana lielāko sasniegumu "Tumšajā bruņiniekā" tiek uzskatīts supervaroņa un ļaundara tēlu standartu pacelšana citā līmenī, liekot šaubīties arī skatītājam, tai pat laikā saglabājot gan emocionālo līdzpārdzīvojumu, gan izklaidējošo aspektu.

Nolana septītā pilnmetrāžas filmas "Pirmsākums" ("Inception") bija ne tikai milzīgas komerciālas veiksmes stāsts, bet arīdzan piedāvāja skatītājam sarežģītu un intelektuālu stāstu, tādējādi ļoti organiski apvienojot populārās plūsmas auditorijas prasības ar savu specifisko kinematogrāfisko stilu un mākslinieciskajiem paņēmieniem. Filmas naratīvs ir sadalīts vairākos līmeņos, kuru Leonardo Dikaprio atveidotais varonis (roku rokā ar skatītāju) soli pa solim cenšas šķetināt, kārtējo reizi sapņiem saplūstot ar realitāti, liekot apšaubīt gan vienu, gan otru. Bez Dikaprio "Pirmsākumā" vērojama vesela zvaigžņu plejāde – Toms Hārdijs, Džozefs Gordons-Levits, Mariona Kotijāra, Silians Mērfijs, Elena Peidža un Maikls Keins, savukārt par skaņu celiņu, kas pēcāk tika nominēts "Oskaram", ir atbildīgs Hanss Cimmers.

Nolana trešais un pēdējais stāsts par Betmenu ("The Dark Knight Rises") īsti nav sasaistāms ar tā veiksmīgajiem priekšgājējiem, jo gan skatītāju, gan kritiķu liktās cerības bija neproporcionālas pēcāk uz ekrāna redzamajam. Filmas paātrinātā kulminācija liek domāt, ka darbs ir sasteigts, savukārt dažādās sižeta līnijas šķiet nedaudz pārspīlētas. Tiesa, filma neuzbāzīgā veidā velk paralēles un rosina domāt par aktualitātēm mūsdienu pasaulē – politiska rakstura problēmām un revolucionārām tendencēm sabiedrībā. Arīdzan aktieru veikums ir teicams, īpaši izceļot Nolana daiļrades cienītājiem jau pazīstamo Tomu Hārdiju, kura pusi sejas, tai skaitā muti, sedz maska.

Šis Nolana veikums ("Interstellar") vēsta par zinātnieku grupu, kas ceļo laikā un telpā, lai glābtu cilvēci. Nolans skar tēmas, kas ir lielākas par ikdienas rūpēm, taču līdz galam viņam tas šoreiz neizdodas, jo nereti šķiet, ka režisors tomēr pārcenšas, kļūstot pseidofilozofisks. Taču filma nudien "kutina" prātu un piedāvā iespaidīgus skatus, neaizmirstot par autoram tik raksturīgajām galvenā varoņa iekšējām cīņām pašam ar sevi un saviem tuvajiem cilvēkiem, nesmādējot arīdzan melodramatiskus elementus. "Starp zvaigznēm" ir jau piektais kopdarbs ar Hansu Cimmeru, kurā dzirdamas iespaidīgas ērģeļu skaņas, lieliski uzturot cilvēces dramatiskās alkas izdzīvot. Gana iespaidīgs zinātniskās fantastikas atainojuma piemērs, kas kalpo par ko vairāk nekā tikai vienkārša izklaide.