Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad tiks atklāts 2. septembrī ar seansu Kalnciema kvartālā, kurā varēs noskatīties zviedru režisora Fredrika Gertena (Fredrik Gertten) filmu "Velosipēdi pret mašīnām" ("Bikes vs Cars", 2015). Pirms seansa apmeklētāji varēs piedalīties paneļdiskusijā par satiksmes dalībniekiem un pilsētvidi, bet pēc – satikt filmas režisoru. Filmu pēc noskatīšanās vērtē arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola.
Pirms filmas "Bikes vs Cars" skatīšanās mazliet svārstos tās nosaukuma dēļ – "Velosipēdi pret automašīnām". Lai gan starp riteņbraucējiem un autovadītājiem, neapšaubāmi, pastāv domstarpības, manuprāt, nav lietderīgi šo pretnostatījumu kultivēt, kaut vai tādēļ vien, ka ir vēl arī virkne citu satiksmes dalībnieku – sabiedriskais transports, gājēji, ratiņkrēslu izmantotāji, mopēdisti un tā tālāk. Bet labi, uz filmas laiku nolikšu savas pārdomas malā.
Zviedru režisors Fredriks Gertens filmu uzņēmis galvenokārt Sanpaulu un Losandželosā – pilsētās, kurās riteņbraucēju ir pavisam maza saujiņa, bet auto piepildījuši ceļus tiktāl, ka vairs pat īsti neripo uz priekšu. Filmas komanda paciemojusies arī Bogotā un Toronto, kur velobraucēji cieš satiksmes negadījumos vai ik stundu, kā arī Kopenhāgenā, kur savukārt par riteņbraucēju nomācošo daudzumu īgņojas kāds taksometra vadītājs. No Kopenhāgenas epizodes, šķiet, varētu izveidot atsevišķu īsfilmu, un ir atsvaidzinoši redzēt, ka pat šajā daudzinātajā riteņbraukšanas Mekā ir neapmierinātie. Taksometra šoferis ir arī pirmais filmas varonis, kas riteņbraucēju un autovadītāju attiecības nodēvē par karu. Šo priekšstatu vēlāk atbalso anekdotiskais Toronto mērs Robs Fords, pie kura paziņojumiem "mēs taču nedzīvojam Floridā" un "ceļi ir būvēti vieglajiem auto, autobusiem un smagajām mašīnām, nevis divriteņiem" es domās redzu filmas skatītājus – veloaktīvistus – iespurdzamies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
