Viena no filmām, ko šogad piedāvā Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, ir somu režisores Mias Halmes lente "Katrs otrais pāris" ("Every Other Couple", 2016) par šķirtajām ģimenēm Eiropā. Par filmu pēc tās noskatīšanās raksta sistēmiskais terapeits Gatis Bušs, precējies divu meitu tēvs.
Viss sākās mierīgi, un tad divas fantastiskas metaforas – nokaušanas aina un tai sekojošā fokusa attālināšana, vērojot grīdu. Sākumā nesapratu, kas tagad būs. Skatoties tālāk, šķiet, sapratu autores domu – šķiršanās ir kā laulības, ģimenes nokaušana – nežēlīga, skaudra un (biežāk) neatgriezeniska.
Otrā metafora par fokusa mainīšanu man šķiet skaista. Mēs redzam tikai to, uz ko skatāmies, uz ko esam fokusējušies, un neredzam to, kur mūsu fokuss nav fiksēts, kaut tajās nefokusētajās lietās arī ir daudz kas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
