Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā šogad iekļauta dokumentālā drāma "Es un Morgans" ("I Called Him Morgan") par talantīgo 60. gadu trompetistu Lī Morganu un viņa mīļoto Helēnu. Kādā 1972. gada februāra naktī Ņujorkas klubā atskanēja šāviens. Neatliekamā palīdzība, iestigusi kupenās un putenī, atsteidzās par vēlu. Tā 33 gadu vecumā nomira viens no pagājušā gadsimta spilgtākajiem džeza trompetistiem. Par filmu pēc noskatīšanās raksta latviešu saksofonists Toms Rudzinskis.
Man ir liels prieks par to, ka aizvadītajos gados radītas arvien jaunas filmas par džeza mūziķiem. Tā, piemēram, par izcilā trompetista Četa Beikera (Chet Baker) dzīvi stāsta biogrāfiskā drāma "Born to Be Blue", savukārt mākslas filma "Miles Ahead" vēsta par ģeniālā Mailsa Deivisa (Miles Davis), kurš arī ir trompetists, dzīves klusāko un sarežģītāko laiku. Savukārt "I Called Him Morgan" ir zviedru režisora Kaspera Kolina (Kasper Collin) dokumentālā filma par sešdesmito gadu džeza "hard bop" ēras zvaigzni trompetistu Lī Morganu (Lee Morgan). Mūziķa un viņa dzīvesbiedrenes Helēnas traģēdija tiek izstāstīta pietiekami poētiski, dodot iespēju dzīvot līdzi arī tiem skatītājiem, kas iepriekš ar Morgana daiļradi nebija pazīstami.
Astoņpadsmit gadu vecumā Lī Morgans pievienojās Dizija Gilespija (Dizzy Gillespie) vadītajam bigbendam. Viņa sniegums ir dzirdams Džona Koltreina (John Coltrane) albumā "Blue Train". Savu talantu gan kā solo mākslinieks, gan arī komponists mūziķis vislabāk realizējis, spēlējot "Art Blakey's Jazz Messengers" sastāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
