Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā šogad iekļauta režisora Benta Hamera filma "1001 grams". Tās galvenai varonei, Norvēģijas zinātniecei sava sirgstošā tēva vietā jāierodas Parīzē uz semināru… Un sākas stāsts par viņas attiecībām ar kilograma, mīlestības, nožēlas un zaudējuma etaloniem. Cik gan sver cilvēka dzīve? Par filmu pēc noskatīšanās raksta žurnāliste Sandra Kropa.
Filmas, kurās galvenās darbojošās personas ir zinātnieki, vairumā gadījumu, ja vien nav dokumentāls biogrāfijas stāsts, beigu beigās atgādina vai nu zinātnisko fantastiku, vai arī stereotipos balstītu zinātnieka ikdienas un pasaules redzējuma atveidojumu. Tomēr Benta Hamera filma "1001 grams" patīkami pārsteidz – gan ar to, ka tajā parādītā zinātniskā darbošanās ap mēru un svaru etaloniem nav tālu no tā, kā patiešām pasaulē nu jau teju pusotru gadsimtu uzmana kilograma prototipu, gan to, ka filmas stāsts nebeidzas tikai pie materiāli izmērāmā kilograma.
Šī filma ir mazliet melanholisks stāsts par kādu Norvēģijas zinātnieci, kas uz svaru kausiem liek ne tikai laboratorijas seifā glabātu kilograma standartu.