Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā šogad iekļauta kinorežisora, dzejnieka un domātāja Alehandro Hodorovska autobiogrāfiskā filma ""Nebeidzamā dzeja" ("Poesia Sin Fin", 2016). Par filmu, ko festivāla rīkotāji nodēvējuši par sirreālā vizuālajā valodā pasniegtu odu skaistuma un iekšējās patiesības meklējumiem, pēc noskatīšanās raksta latviešu dzejniece Agnese Krivade.
Es ļoti reti skatos filmas. Šogad esmu redzējusi trīs. Neraugoties uz to, šogad jau otro reizi rakstu plašsaziņas līdzeklim par kino. Ja jūs mani atvainosiet. Es rakstīšu par Alehandro Hodorovska filmu "Nebeidzamā dzeja", kuru noskatījos, Riga IFF veidotāju uzrunāta.
Es reti skatos filmas, jo man ir grūti izturēt "naratīvus". Realitāti jūtu līdzīgāku dzejai nekā prozai, un ir sajūta, ka kino pavedinošā daba nodara netaisnību dzīvei, to sašaurinot un vedot prom no tieša pieredzējuma. Nemaz nerunājot par producēšanas procesu, kas izslēdz spontānas, intuitīvas kustības iespēju – to, kas padara mākslu par mākslu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
