Riga IFF izlase: Režisore Laura Groza-Ķibere par Ulriha Zeidla filmu 'Safari'  (11)

Ulriha Seidla daļēji dokumentālais, daļēji inscenētais darbs "Safari" diezgan ātri ļauj nojaust režisora personisko attieksmi pret filmas tēmu un tās varoņiem. Kamera nav tikai bezkaislīgi fiksējusi safari mednieku gaitas Āfrikas dienvidos, Namībijā, bet daļu filmas (dažus savstarpējos dialogus, statiskos kadrus) autors ir inscenējis, piedāvājot konkrēti orientētu vēstījumu. Ņemot vērā, ka filma tiek pieteikta kā dokumentāla žanra darbs, daļā tās izmantotais inscenētais paņēmiens man likās nedaudz spekulatīvs. Lai gan jāatzīst, ka, iespējams, tieši šīs manipulācijas dēļ es vispār spēju to noskatīties.

Filmas ievadā figurē kāds garlaikots, vizuāli efektīgs pārītis (safari medību tūristi), kas bezkaislīgi apspriež savvaļas dzīvnieku cenrādi (piemēram, leģitīmi nogalināt ziloni ir daudz dārgāk nekā zebru), neradot iespaidu, ka šie cilvēki būtu spējīgi kaut vai uz verbālu agresiju. Kadrs un dialogs ir daļēji inscenēts un ieskicē absurda žanru. Tas atbrīvo, daļēji uzjautrina, un es esmu gatava turpināt, par spīti trauksmes sajūtai, kas rodas, domājot par nepieciešamību sekot safari medību portretējumam. Ar šo paņēmienu filmas prologā režisors sevi nepārprotami pozicionē kā safari upurdzīvnieku advokātu, pretnostatot tiem konkrētos cilvēkveidīgos subjektus. Tāpat tiek radīta intriga, jo atrādītie personāži neasociējas ar pieteikto tēmu un ļauj cerēt, ka stāsts tomēr būs par kaut ko nedaudz citu. Tāpēc turpinu skatīties – par spīti tam, ka mani neinteresē pat bokss vai citi agresīvie cīņas sporta veidi, nemaz nerunājot par dzīvnieku cirku, vēršu cīņām vai jau pieminētajām safari medībām. To es, godīgi sakot, tiešām negribu redzēt.

Bet filma intriģē, un arī mani sāk interesēt personāžu motivācija un arī režisora pozīcija. Viņš seko līdzi vairākiem medniekiem vai mednieku grupējumiem, kas dodas improvizētā cīņā ar Āfrikas savvaļas dzīvniekiem. Vārds "mednieks" šajā kontekstā varbūt ir pārāk labskanīgs, jo liek iztēloties cilvēkus, kas vismaz ir attīstījuši veiklības un izmanības prasmes. Filmā redzamie tipāži tādu iespaidu neatstāj. Arī "cīņa", protams, nav pat paredzēta. Īpaši sevi neapgrūtinot (ja neskaita nepieciešamās naudas summas sarūpēšanu šai izklaidei), filmas varoņi tiek pie šaudīšanās un iznīcināšanas.

Autors provocē šos cilvēkus dalīties savā motivācijā un ļaut izprast šīs nodarbes baudas būtību, tāpēc aicina viņus uz interviju kameras priekšā. Sievietes, vīrieši, arī ļoti jauni cilvēki – meitene un puisis – bezkaislīgi iesvaida zināšanās par šo nodarbi, dalās ar savām ilgām pēc labāka ieroču aprīkojuma, izrāda neviltotu prieku par paveikto un nedaudz apcer pasaules kārtību un savu vietu tajā. Monologus pavada scenogrāfiski iespaidīgs fons – efektīgos stāstus papildina izbāztas dzīvnieku galvas ar neskaidru, tālumā vērstu skatienu.

Mana subjektīvā filmas vērotāja agonija sākas kaut kur pie pirmajiem dzīvnieku upuriem, turpinās pie neiztrūkstošās fotografēšanās ar beigtajiem ķermeņiem, attīstās, klausoties varmāku vēstījumā, un kulminē ādu ģērētavā. Filmu es noskatījos.

Kopš bērnības, redzot kādu, kurš gūst panākumus kādā man nezināmā, bet intriģējošā disciplīnā, manī vienmēr uz mirkli ir iezagušās ilgas, skumjas un nedaudz baltas skaudības. Ilgas to pamēģināt, gūstot prieku no tā, un skumjas, zinot, ka es to, visdrīzāk, nekad nepamēģināšu. Līdz ar to arī tā muļķīgā, cilvēciskā skaudība. Un man vienmēr ir bijis kauns par šīm savām sakāpinātajām, absurdajām emocijām. Bet reizēs, kad kāds ambiciozi dalās ar savu prāta un gara ierobežotību, lielās ar savu nezināšanu vai muļķību, kā arī triumfē, atrādot savu cilvēcisko aprobežotību, mani pārņem svelošs kauns citu cilvēku vietā (kas, iespējams, ir ne mazāk pārspīlēti). Jāatzīst, ka "Safari" bija uzbūvēts tieši tik meistarīgi, ka provocēja manī tieši šīs pēdējās izjūtas.

P.S. Vai jūs zinājāt, ka nofotografēties ar mirušu dzīvnieku, iespējams, ir vissarežģītākais medību posms? Ja dzīvnieka ķermeņa masa daudzkārt pārsniedz jūsējo – tā var izrādīties tiešām titāniska cīņa.

Riga IFF šogad notiek no 7. līdz 17. septembrim. Plašāk par programmām un filmu seansiem – festivāla mājaslapā.