Viena no filmām, kas iekļauta Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) konkursa programmā, ir norvēģu režisora Ūles Gēvera (Ole Giæver) darbs "Skats no balkona" ("Fra Balkongen", 2016). Par filmu pēc noskatīšanās raksta mūziķis Artūrs Liepiņš, kurš uzstājies kā Dunian un Domenique Dumont, bijis grupas "Dun Dun" dalībnieks, kā arī ir puse no elektroniskās mūzikas dueta ELVI/DUNIAN.
Kā es šeit nonācu, un ko es te daru? Tas izklausās pēc jautājumiem, atbildi uz kuriem varētu meklēt arī kāda populārzinātniska filma par dzīvi uz Zemes, taču šajā gadījumā tie ir tikai daži no neskaitāmiem jautājumiem, ko savā jaunākajā filmā "Skats no balkona" uzdod norvēģu režisors Ūle Gēvers.
Es nekad neesmu bijis Norvēģijā. Tikai Oslo lidostā, atstājot šajā karaļzemē visu savu paaudzēs krāto naudas mantojumu par bulciņu un kafiju. Zinu arī to, ka viņiem tur klājas diezgan labi, teiksim tā – sajūta ir tāda, ka vispārējās labklājības ziņā norvēģi šobrīd uz publiskās skatuves spēlē virtuozu ģitāras solo, kamēr mēs te daži Eiropā vēl mācāmies kratīt tamburīnu aizskatuvē. Protams, tas tāds ļoti virspusējs salīdzinājums. Mums visiem taču tāpat ir skaidrs, ka materiālais komforts tomēr nav pietiekams iemesls, lai izvairītos no tiem eksistenciālas dabas jautājumiem, kuros mēs visi dienas beigās esam vienādi un kuri mums uzglūn neatkarīgi no tā, cik labklājīga ir mūsu dzīve. Lūk!