Kalniņš un Lorencs kopīgi veidojuši piecas filmas, bet izstādē tiks aplūkota režisora un scenārista sadarbība pie trim darbiem – spēlfilmām "Es visu atceros, Ričard!" ("Akmens un šķembas", 1966) un "Ceplis" (1972), kā arī pie dokumentālās filmas "Saruna ar karalieni" (1980).
Viktors Lorencs (1927-1992) kino nonāca 50. gadu sākumā, kā pats teicis – nejaušības pēc –, sākot rakstīt tekstus kinožurnāliem "Padomju Latvija". Kinostudija viņam piedāvāja apgūt kino scenāriju rakstīšanu jau pavisam profesionālā gaisotnē – Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā, Maskavā. Tur rodas arī pirmais Lorenca scenārijs, kas vēlāk pārtapa filmā ar ļoti sarežģītu un Latvijas kino vēstures kontekstā būtisku epizodi, par kuru tiks stāstīts arī izstādē – tā ir filma Es visu atceros, Ričard! (1966), kurai uzņemšanas laikā ir nosaukums "Akmens un šķembas", bet scenārija formā "Dzimtene, piedod!"