No Mikelandželo līdz Baskjā. Filmas par dižiem māksliniekiem, kas jānoskatās ikvienam  (4)

Kino, protams, ne vienmēr var pretendēt uz precīzu vēsturisko patiesību atspoguļošanu, drīzāk piedāvājot režisoru, scenāristu un aktieru interpretāciju par dižu personību dzīvesstāstiem. Tomēr tas ļauj mums dziļāk izprast kaislības, kas saistīja un šķīra Kamillu Klodēlu un Ogistu Rodēnu, neprātu, kas vadīja Vinsenta van Goga rokas vai sāncensību, kas plosīja Modiljani.

Piedāvājam 14 filmu sarakstu, kurā atklājas daudz pasaules mākslas dižgaru raksturi un slavenāko darbu tapšanas stāsti. Vairākas no sarakstā iekļautajām filmām atrodamas šā gada kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā.

1965. gadā pirmizrādi piedzīvoja režisora Kerola Rīda filma "The Agony and the Ecstasy" (1965), kas ir Holivudas versija par izcilo renesanses laika meistaru Mikelandželo Buonarroti. Filmas pamatā ir adaptēts Ervinga Stouna (Irving Stone) biogrāfisks romāns ar tādu pašu nosaukumu. Filma un romāns atklāj laiku, kad Mikelandželo radīja savu šedevru – Siksta kapelas Vatikānā velvju gleznojumu.

Galvenajā lomā – tobrīd jau "oskarotais" Čarltons Hestons (Charlton Heston), Pāvesta Jūlija II lomā – Reks Harisons (Rex Harrison).

1996. gada amerikāņu biogrāfiskā drāma "Basquiat" vēsta par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem Ņujorkas ielu māksliniekiem, postmodernistu un neo-ekspresionistu Žanu Mišelu Baskjā (Jean-Michel Basquiat, 1960 - 1988), kurš savu ielu mākslā gūtu pieredzi pārcēla uz audekla un kļuva ievērojamu savas paaudzes celmlauzi.

Galveno lomu filmā atveido Džefrijs Raits (Jeffrey Wright), savukārt viņa drauga un mentora – leģendārā Endija Vorhola lomā – Deivids Bovijs. Filmā vairākas sava laika ievērojamās mākslas vides personības atveido ne mazāk ievērojami aktieri un mūziķi – Gerijs Oldmens Alberta Milo jeb paša filmas režisora Džuliana Šnābela lomā, Maikls Vinkots dzejnieka un kritiķa Renē Ričarda lomā, Deniss Hopers galerista un mākslas tirgotāja Bruno Bišofbergera lomā, Pārkere Pouzija galerijas īpašnieces Mērijas Būnas lomā. Tāpat filmā piedalījušies Klēra Forlani, Kortnija Lova, Benisio del Toro.

Filma nereti tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām mākslinieka biogrāfijām uz lielā ekrāna, īpaši izceļot Džefrija Raita sarežģīto un spēcīgo aktierdarbu.

2014. gada filma "Misters Tērners" ("Mr Turner") vēsta par ekscentrisko britu gleznotāju Viljamu Tērneru un viņa dzīves pēdējiem 25 gadiem.

Tērners ir viens no romantisma laikmeta dižākajiem britu akvarelistiem – ainavu burvis, turklāt pretrunīga un dažādi vērtēta mākslas personība. Filmas stāsts sākas, kad nomirst viņa tēvs. Notikušais dziļi satriec mākslinieku, savukārt mīlošās kalpones klātbūtni Tērners uztver kā pašsaprotamu. Visbeidzot misteram Tērneram izveidojas tuvas attiecības ar piekrastes mājokļa izīrētāju, ar kuru viņš sāk dzīvot Čelsijā inkognito. Šajā laikā gleznotājs ceļo, glezno, uztur saikni ar valsts aristokrātiju, apmeklē bordeļus, ir iecienīts un anarhisks Karaliskās Mākslas akadēmijas loceklis, viņš pat uzrāpjas kuģa mastā, lai varētu gleznot sniega vētru.

Filmas režisors ir augstu vērtētais Maiks Lī. Savukārt Mistera Tērnera lomā – Timotijs Spols.

Jāpiebilst, ka par šo lomu Spols ir saņēmis Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris. Šo apbalvojumu pazīstamais brits saņēma Rīgā, uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, kad svinīgā ceremonija bija daļa Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada programmas.

Biogrāfisko filmu par amerikāņu abstraktā ekspresionisma tēvu Džeksonu Polloku veidojis aktieris un režisors Eds Hariss, kurš pats arī filmā atveido galveno lomu. Filma gan analizē Polloka personisko dzīvi un sarežģīto personību, gan portretē viņa unikālo radošo darbu un pieeju mākslai.

Filma bija sena Harisa iecere, kuras pamatā bija rūpīga Polloka biogrāfijas izpēte un interese par šo mākslinieku.

Filmā piedalījusies arī aktrise Marsija Geja Hardena Polloka sievas, mākslinieces Lī Krasneres lomā. Par šo darbu viņa 2000. gadā saņēma "Oskara" balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā. Savukārt Eds Hariss par savu Polloka tēlu tika pie "Oskara" nominācijas kategorijā "Labākais aktieris", taču piekāpās "gladiatoram" Raselam Krovam.

1986. gada filma "Caravaggio" ir fikcija par slavenā itāļu baroka laika gleznotāja Mikelandželo Merisi da Karavadžo dzīvi. Galvenajā lomā – Naidžels Terijs. Filmā Karavadžo vētrainās biogrāfijas fakti ir fons viņa pretrunīgajai un savam laikam drosmīgajai radošajai darbībai.

Filma no citām mākslinieku biogrāfijām atšķiras ar to, ka režisors Dereks Džarmens tajā jaucis dažādu laikmetu elementus, Karavadžo dzīves laikam 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā pievienojot tādas 20. gadsimtam raksturīgus priekšmetus kā rakstāmmašīna, kalkulators, utt.

Jāpiebilst, ka šajā filmā redzama arī jauniņā Tilda Svintone, kurai darbs ar režisoru Džarmenu bija debija kino.

Viens no jaunākajiem darbiem, kas atklāj kāda mākslas dižgara biogrāfijas šķautnes, ir šogad uz lielajiem ekrāniem nonākusi režisora Žaka Duajona filma "Rodēns". Filmas pamatā ir dižā franču tēlnieka Ogista Rodēna un viņa palīdzes Kamillas Klodelas vētrainās un romantiskās attiecības. Tie ir desmit gadi mākslinieka mūžā, kad tiek radīti šedevri, tomēr piedzīvota arī liela vilšanās.

Lomās – Vensāns Lindons, Izija Ižlēna, Severīna Kanēla, Bernārs Verlē.

Filma 2017. gada Kannu kinofestivālā tika iekļauta konkursa programmā un pretendēja uz "Zelta palmas zaru".

Šoruden filma Rīgā tiek izrādīta kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā.

Rodēna mīļākās, palīdzes un mūzas Kamillas Klodēlas biogrāfijai 1988. gadā pievērsās režisors Bruno Nuitēns. Filmas centrā – rakstnieka Pola Klodēla māsa Kamilla, kuras aizrautība atstāj dziļu iespaidu uz tobrīd jau slaveno tēlnieku Ogistu Rodēnu. Kamilla kļūst par viņa asistenti, pierādot sevi kā izcilu tēlnieci. Abi kļūst par mīļākajiem, tomēr Kamilla vēlas izkļūt no Rodēna slavas ēnas.
Filmas scenārija pamatā Renē-Marijas Parī grāmata par Kamillu Klodēlu

Filma bijusi nominēta "Oskara" balvai kā labākā ārvalstu filma, bet titullomas atveidotājā Izabella Adžanī saņēma nomināciju kategorijā "Labākā aktrise".

1990. gada biogrāfiskā drāma "Vincents un Teo" (Vincent & Theo) sākas ar ainu, kur slavenā holandiešu mākslinieka Vincenta van Goga darba vērtība "Christie's" izsolē sasniedz miljonus. Tomēr šobrīd tik ietekmīgais mākslinieks savas dzīves laikā netika novērtēts un dzīvoja trūkuma, pastāvīgi mokoties ar sajūtu, ka nav šajā pasaulē iederīgs.

Īpaši tuvas attiecības Vincentam bija ar savu jaunāko brāli Teo, pateicoties kuram viņš pievērsās mākslai. Filma atklāj abu brāļu tuvās un reizē sarežģītās attiecības, laikā, kad Vincenta garīgā veselība strauji pasliktinās, saasinās dusmu lēkmes un pieaugs nicinājums pret vispārpieņemtām uzvedības normām.

Filma arī uzbur brīnišķīgas dabas ainavas, kurās var atpazīt Vincenta van Goga slavenākos darbus.

Filmu "Vincents un Teo" veidojis režisors Roberts Altmens. Titullomās – Tims Rots un Pols Rīss.

Jaunākais un arī līdz šim neparastākais kino veikums par Vinceta van Goga dzīvi ir šogad Anesī filmu festivālā pirmizrādi piedzīvojusī filma "Mīlošais Vincents" ("Loving Vincent"). Režisori Dorota Kobeļa un Hjū Velšmens piedāvā savu versiju par dižā nīderlandieša dzīvi, balansu uz ģenialitātes un ārprāta robežas, kā arī traģisko nāvi.

Tomēr filmu īpašu padara fakts, ka tas ir pirmais darbs kino vēsturē, kas pilnībā radīts eļļas glezniecības tehnikā. Filmā piedalās aktieri Roberts Gularčiks, Sirša Ronana, Eidens Tērners, Duglass Būts, Helēna Makkrorija un citi. Vispirms notikusi filmēšana, bet vēlāk jau safilmēto materiālu pārveidojuši gleznotāji.

Unikālais kinodarbs sastāv no 65 tūkstošiem kadru, ko ar savām rokām Van Goga manierē gleznojuši 115 dažādi mūsdienu mākslinieki.

Šoruden filma Rīgā tiek izrādīta kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā.

Viens no slavenākajiem pēdējo divdesmit gadu kinodarbiem, kas skar kāda glezniecības šedevra tapšanu ir britu režisora Pītera Vēbera filma-glezna "Meitene ar pērļu auskaru". Tās stāsts aizved 17. gadsimta holandiešu meistara Johannesa Vermēra darbnīcu, kur top glezna ar tādu pašu nosaukumu. Filma piedāvā romantisku versiju par to kā tapis meistradarbs, kas nereti tiek dēvēta par holandiešu "Monu Lizu". Scenārija pamatā rakstnieces Treisijas Šaveljē romāns.

Filmas un romāna darbība risinās mākslinieka Vermēra namā, kur sāk strādāt jaunā mājkalpotāja Grēta. Viņas pienākumos ietilpst arī gleznotāja darbnīcas uzkopšana, turklāt Grēta kļūst par vienīgo cilvēku, kuram ir atļauts tajā uzturēties.

Vermērs pamana meitenes interesi par mākslu, kas abus satuvina vēl vairāk. Viņš nolemj uzgleznot Grētas portretu ar sievas pērļu auskariem, bet Vermēra sieva nespēj pieņemt vīra acīmredzamo apsēstību ar kalpotājas Grētas skaistumu un nolemj gleznu iznīcināt.

Vermēra lomā – Kolins Fērts, Grēta – pavisam jauniņā Skārleta Johansone.

2016. gadā uz lielajiem ekrāniem nonāca Francijas filma "Sezāns un es" ("Cezanne et Moi"), kuras pamatā ir divu sava laikmeta dižgaru – gleznotāja Pola Sezāna un rakstnieka Emīla Zolā draudzība, un arī sāncensība.

Abi jaunībā bijuši dumpinieki un nešķirami draugi, ap viņiem mutuļoja Parīzes bohēma. Tomēr filma akcentē laiku, kad Zolā ir kļuvis slavens, pārticis un veiksmīgs, bet Sezāns – vientuļš, radoši izsīcis opozicionārs. Tas ir pārbaudījumu laiks abu draudzībai.

Filma sagādā arī lielu vizuālo baudījumu ar Provansas ainavām un Sezāna gleznu cienīgām krāsām.

Galvenajās lomās – Gijoms Kanē un Gijoms Galjēns.

Šoruden filma Rīgā tiek demonstrēta kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā.

Pavisam nesen Francijā pirmizrādi piedzīvojusi arī jauna spēlfilma par mākslinieku Polu Gogēnu ar Vensānu Kaselu galvenajā lomā.

Filma neparasto mākslinieku portretē laikā, kad viņš ir zaudējis cerības gūt atzinību dzimtenē un dodas iedvesmas meklējumos Polinēziju. Gogēns nonāk Taiti, kur nododas mākslai un mīlestībai. Tur viņš sastop kādu salas iemītnieci – savu mīļāko un nākamo sievu, iedvesmas un ciešanu avotu reizē.

Filmas režisors – Eduārs Deluks.

Šoruden filma Rīgā tiek demonstrēta kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā.

2004. gadā uz lielajiem ekrāniem iznākušas filmas "Modiljani" centrā ir divu ģēniju – Amedeo Modiljani un Pablo Pikaso sāncensība, kā arī Modiljani dziļi traģiskās attiecības ar mīļoto Žannu.

Filmas notikumi risinās 20. gadsimta sākuma Parīzē. Ebreju izcelsmes Amedeo Modiljani iemīlas katolietē Žannā Ebiternā. Pasaulē nāk abu ārlaulības bērns, bet Žannas vecāki liek mazuli nodot audzināšanā mūķenēm. Lai varētu audzināt bērnu un precēties, ir nepieciešama nauda un Modiljani piesakās ikgadējā Parīzes mākslas konkursā. Tur viņa sāncenši ir Parīzes izcilāie mākslinieki, tai skaitā Pablo Pikaso.

Galvenajā lomā – Endijs Garsija. Pablo Pikaso lomā – Omids Džalili.

Frīdas Kalo loma ir viens no spilgtākajiem meksikāņu izcelsmes aktrises Selmas Haijekas aktierdarbiem. Par šo lomu aktrise saņēmusi nomināciju "Oskara" balvai, bet pati filma uzvarējusi "Oskara" kategorijās par labāko grimu un labāko skaņu celiņu.

Filmas pamatā vētrainais slavenās meksikāņu mākslinieces dzīvesstāsts un vētrainās attiecības ar vīru – gleznotāju Djego Rivieru. Rivieras lomā – Alfrēds Molina.

Filmā atainots laiks pēc traģiskā negadījuma, kurā Frīda Kalo cieš 18 gadu vecumā, līdz pat otrajām laulībām ar Rivieru, kājas amputācijai, pirmajai personālizstādei Meksikā un nāvei drīz pēc tam.

Filmas režisore – Džūlija Teimora.