Skaistule ar žilbinošo smaidu. Jubilāres Džūlijas Robertsas 10 spilgtākās lomas  (8)

Lai gan karjeras pirmajos desmit gados popularitāti iemantojusi kā romantisku komēdiju galvenā varone, Robertsa spoži sevi pierādījusi gan drāmās, gan trileros, gan arī ģimenes filmās. Aktrise četras reizes tikusi nominēta "Oskara" balvai, no tām vienu reizi arī balvu saņēmusi par galveno lomu biogrāfiskajā drāmā "Ērina Brokoviča" (2000). Kopš bērnu piedzimšanas Robertsa filmējas mazāk, tomēr joprojām ir viena no desmit Holivudas vislabāk apmaksātajām aktrisēm. Pēc "Forbes" datiem 2016. gadā viņa ierindojusies astotajā vietā.

28. oktobrī aktrise svin 50 gadu jubileju. Tai par godu – 10 spilgtu lomu saraksts.

Filma “Dzelzs magnolijas” (“Steel Magnolias”, 1989) ir amerikāņu rakstnieka Roberta Harliga populārās un daudz uzvestās lugas adaptācija lielajam ekrānam. Džūlija Robertsa šai filmā ir Šelbija Ītentone-Latčerija – ar diabētu slimā meitene, kura “labāk nodzīvo trīsdesmit brīnišķīgas minūtes nekā garu un vienmuļu mūžu.”

Par šo lomu Džūlija Robertsa saņēma savā aktrises karjera pirmo “Zelta globusu”, turklāt pēc tā ieradās tērpusies nevis kinozvaigznes cienīgā vakarkleitā, bet gan Armani vīriešu uzvalkā, liekot industrijas krējumam runāt ne tikai par iegūto balvu, bet arī par uzdrīkstēšanos. Par Šelbijas lomu Robertsa saņēma arī savu pirmo “Oskara” balvas nomināciju kategorijā “Labākā otrā plāna aktrise”.

Galvenā loma romantiskajā komēdijā “Pretty Woman” (“Jaukā sieviete” 1990) 90. gadu sākumā tobrīd 23 gadus vecajai Džūlijai Robertsai atnesa pasaules slavu un strauji ierindoja starp Holivudas pieprasītākajām aktrisē.

Laikmetīgajā Pelnrušķītes stāstā Robertsa ir valšķīga ielasmeita Vivjena, kura nejauši satiek mūsdienu Pigmalionu – izskatīgu, turīgu uzņēmēju Edvardu (Ričards Gīrs). Viņš nolīgst Vivjenu par 3000 dolāriem uz vienu nedēļu platoniskām attiecībām.

Filma piedzīvoja satriecošus panākumus un joprojām ir visu laiku komerciāli veiksmīgākā romantiskā komēdija. Tomēr ne tikai viegli pikantais sižets un asprātīgās situācijas bija filmas panākumu atslēga. Novērtētas tika arī mākslinieciskās kvalitātes. Par Vivjenas lomu Džūlija Robertsa saņēmusi “Zelta globusa” balvu kā labākā aktrise komēdijā vai mūziklā un tikusi nominēta “Oskara” balvai kategorijā “Labākā aktrise”, piekāpjoties Keitijai Beitsai par lomu filmā “Misery”.

Ideālais pāris – Džūlija Robertsa un Ričards Gīrs – uz ekrāna satikās vēl vienā režisora Gerija Maršala filmā. 1999. gadā abi nospēlēja galvenās lomas filmas “Runnaway Bride” (“Bēgošā līgava”).

Drīzumā pēc “jaukās sievietes” nāca nākamā Džūlijas Robertsas lielā loma – Loras Bērnijas tēls psiholoģiskajā trillerī “Sleeping with Enemy” (“Gultā ar ienaidnieku”, 1991). Rudmatainā skaistule spēlē turīga sociopāta sievu. Viņas dzīve ir perfekta – skaista māja jūras krastā, šarmants vīrs un it kā bezrūpīga mājsaimnieces ikdiena. Tomēr viņas laulātais draugs Roberts (Patriks Bergins) ir nelīdzsvarots un vardarbīgs – pieprasa pedantisku kārtību mājā, norāda, kā sievai jāģērbjas un kāda mūzika jāklausās, turklāt regulāri viņu pazemo un iekausta. Pēc kārtējās vardarbības un slimīgas greizsirdība lēkmes Lora nolemj no “zelta būrīša” aizbēgt…

Filma tapusi pēc Nensijas Praisas tāda paša nosaukuma romāna.

Neskatoties uz to, ka filma saņēma iznīcinošu kritiku, tā guva ievērojamus komerciālos panākumus. Tās pirmizrādes nedēļā tā pārrāva kases grāvēja “Home Alone” (“Viens pats mājās” 11 nedēļas ilgušo atrašanos pirmajā vietā ASV skatītāko filmu topā. Filma, kuras budžets bija 19 miljoni ASV dolāru, kopumā pēc izrādīšanas visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā 174 miljonus dolāru, kaldinot Džūlijas Robertsas ceļu uz Holivudas dārgākās aktrises pozīciju.

2000. gadā uzņemtā filma “Erina Brokoviča” ir patiesos notikumos balstīta biogrāfiska drāma, kas vēsta par bezdarbnieci un vientuļo trīs bērnu māti Erinu, kura savas neatlaidības dēļ kļūst par jurista palīdzi un teju viena pati saviem spēkiem uzvar cīņā pret Kalifornijas elektroenerģijas uzņēmumu, kas piesārņo pilsētas ūdensapgādes sistēmu. Tas ir stāsts par spēcīgu, bet tai pat laikā jūtīgu sievieti, kura grūtību priekšā nepadodas, bet stājas tām pretī, turklāt tai pat laikā pašaizliedzīgi rūpējoties arī par citiem.

Filma izrādījās ne tikai kases grāvējs, bet arī izpelnījās atzinīgas kritiķu atsauksmes un kino apbalvojumus. Džulija Robertsa par lomu šajā filmā kā gada labākā aktrise saņēma “Oskaru” , Zelta globusu, BAFTA balvu un Ekrāna aktieru ģildes balvu, kā arī vairākus kritiķu apbalvojumus par labāko aktrisi. Savukārt pati filma tika nominēta “Oskaram” kategorijā “Labākā filma” un “Labākais režisors”.

Romantiskajā komēdijā "Notting Hill" (“Notinghila”, 1999) Džūlija Robertsa spēlē kopā ar daudzu meiteņu mīluli Hjū Grantu. Kādu dienu Holivudas superzvaigzne Anna Skota ieklīst šķirteņa Vila grāmatu veikaliņā. Pēcāk abi saskrienas uz ielas, turklāt saskrienas burtiskā nozīmē, jo Vils uz Annas apģērba izšļaksta savu dzērienu. Viņš piedāvā doties uz savu netālu esošo mājokli, lai Anna varētu pārģērbties, kas izvēršas negaidītā atvadu skūpstā.

“Notinghilu” atzinīgi novērtēja kritiķi, turklāt tā kļuva par gada ienesīgāko britu filmu. Kinolente saņēma BAFTA balvu, kā arī virkni citu kino apbalvojumu. Tiesa, pati Robertsa iesākumā par filmas scenāriju nebūt nebija sajūsmā. “Kad es apsēdos, lai to izlasītu, man nebija nekādu lielisku priekšnojautu,” viņa atzina kādā intervijā. “Man bija iedots īss pārskats, un tas neizklausījās pievilcīgs. Taču, kad es izlasīju to no paša sākuma, kad viņa tāda noslēpumaina ieiet grāmatnīcā, kur priekšā ir šis vīrietis ar visām savām problēmām, un viņi pēcāk atkal satiekas, un tad viņa nonāk viņa mājā un noskūpsta viņu, es nodomāju: “Jēziņ, tas ir lieliski!””

Filmā “Monas Lizas smaids” Džūlija Robertsa atveido mākslas zinātnes skolotāju Katerīnu, kura no Kalifornijas ieradusies Velslijas meiteņu skolā, lai pasniegtu mākslas vēsturi.

Filmas darbība norisinās 50. gadu Amerikā, kad sievietes dzīvi nosaka vispārpieņemtas normas un izglītība ir tikai formalitāte – sievietes patiesā sūtība ir saimniekot mājās un gādāt par vīru un bērniem.

Brīvdomīgā Katerīna Vatsona sāk lasīt lekcijas meitenēm, radot virkni jautājumu par attiecībām un savu turpmāko dzīves sūtību. Protams, mazpilsētā izveidojas opozīcija, kuras atrod iemeslu noniecināt jauno pasniedzēju, jo viņa joprojām 30 gadu vecumā nav precējusies.

Par šo lomu Džūlija Robertsa saņēma 25 miljonus ASV dolāru, tobrīd uzstādot rekordu kā visu laiku apmaksātākā aktrise Holivudā.

Vispirms bija grāmata – bestsellers, ko pieņemts dēvēt par dāmu literatūru. Elizabetes Gilbertas pašas pieredzē balstītais stāsts par dzīves garšu zaudējuši trīsdesmitgadnieci, kura brauc meklēt piepildījumu uz Itāliju, Indiju un Bali strauji iekaroja lasītāju simpātijas un karstām pēdām prasījās pēc ekranizācijas.

Filma ar Džūliju Robertsu galvenajā lomā uz lielajiem ekrāniem nonāca četrus gadus pēc grāmatas izdošanas – 2010. gadā. Lieki teikt – tas bija kases grāvējs. Filma nopelnīja 202.6 miljonus ASV dolāru, bet tās budžets bija 60 miljoni. Filmai un grāmatai sekoja arī “Ēd, lūdzies, mīli” smaržas, rotaslietas, tēja, pludmales aksesuāri, jogas paklājiņi un tamlīdzīgi suvenīri.

Tomēr kā grāmata, tā arī filma saņēma visai kritiskas atsauksmes, gan par banālo saturu, gan aizspriedumu un klišeju veicināšanu.

2012. gadā indiešu izcelsmes amerikāņu režisors Tarsems Sings radīja jaunu ekrāna versiju par populāro Brāļu Grimmu pasaku “Sniegbaltīte” – “Mirror, Mirror” (“Spogulīt, Spogulīt: Sniegbaltītes stāsts”, 2012), akcentējot sievišķīgo sacensību starp jauno un skaisto Sniegbaltīti (Lilija Kolinsa) un ne mazāk daiļo karalieni, kura par visu vairāk vēlas saglabāt mūžīgo jaunību. Spilgtās karalienes lomā – Džūlija Robertsa.

Šajā pasakas versijā karaliene sapņo par precībām ar skaisto un bagātu princi un viltīgi izraida no pils Sniegbaltīti un pārņem varu par karalisti savās rokās. Bet jaukā meitene neapjūk tumšajā mežā, sadraudzējas ar rūķu – laupītāju bandu.

Filma izceļas ar milzīgu kiču ar Bolivudas elementiem, specfektiem, krāšņiem tērpiem, kas novērtēti ar “Oskara” balvu, un spilgtiem, netipiskiem tēlu raksturiem.

Ceturto “Oskara” nomināciju Džūlijai Robertsai atnesa loma amerikāņu mūsdienu literatūras ekranizācijā – ar Pulicera prēmiju godalgotā rakstnieka Treisija Letsa darba “Augusts. Osedžas zeme” ekrāna versijā.

Letsa darbs un arī filma ir traģikomisks stāsts par Vestonu ģimeni, kuru pēc ilgāka atšķirtības laika dzimtas mājās vienkop sapulcinājusi tēva Beverlija Vestona pazušana. Ģimenes māte Violeta (Merila Strīpa) ir valdonīga, egocentriska un no medikamentiem atkarīga sieviete, kuras audzināšana ietekmējusi visas trīs viņas meitas un viņu turpmākās dzīves. Trīs dienu laikā ārā tiek vilkti viens pagātnes aizvainojums aiz otra, uzkurinot vecus konfliktus un neizrunātas sāpes. Džūlija Robertsa filmā atveido Violetas vecāko meitu Barbaru, kura uz Vestonu saietu ierodas kopā ar vīru un pusaugu meitu.

Filma izceļas ar žilbinošu aktieru ansambli – tajā līdzās Merilai Strīpai un Džūlijai Robertsai piedalās arī Jūens Makgregors, Kriss Kūpers, Abigaila Breslina, Benedikts Kamberbačs, Džuljeta Lūisa un citi.

Jaunākā Džūlijas Robertsas filma “Wonder” pasaules pirmizrādi piedzīvos šā gada novembrī. Aktrise fimā atveido Izabellu, mazā Augusta jeb Augija mammu. Mazais puisēns lielu daļu savas dzīves ir pavadījis slimnīcās un viņa seja ir piedzīvojusies vairākas operācijas.

Ar mamma un tēta (Ouvens Vilsons) atbalstu viņš cenšas iejusties jaunā skolā, kur sastopas gan ar izsmieklu, gan patiesu draudzību. Mazais puisēns saviem līdzcilvēkiem pierāda, ka skaistums nav tikai ārējā pievilcība.