Ar dokumentālās filmas "Astoņas zvaigznes", kas tapusi programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros, režisoru un scenārija autoru Askoldu Saulīti tiekos pusotru nedēļu pirms pirmizrādes, kas notiks zīmīgā laikā – Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienā, 18. novembrī. Lielais darbs pie filmas ir pabeigts, norit vien pēdējā "slīpēšana" – jāpielabo kāds burts titros, jāpielīdzina kadra mala vai jānoregulē skaņa, pirms "Astoņas zvaigznes" visā savā godībā uzmirdzēs kinoteātros visā Latvijā.
Līdz šim latviešu strēlnieku tēma kino ir diezgan maz tirzāta – filmas saskaitāmas teju uz vienas rokas pirkstiem. Kā zīmīgākā būtu jāizceļ Jura Podnieka 1982. gada filma "Strēlnieku zvaigznājs", nozīmīgs veikums ir arīdzan Pāvela Armanda 1958. gada "Latviešu strēlnieka stāsts", kā arī Aivara Freimaņa "Tēvs" (1967. gads) un Herca Franka "Sirmā gvarde" (1977. gads). Nu top arī Dzintara Dreiberga filma "Dvēseļu putenis" pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, kuras pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī.
Taču – ja labi "parakātos", teju ikviens savas dzimtas vēsturē varētu atrast pa kādam streļķim. Pilnīgi noteikti var sacīt, ka bez latviešu strēlniekiem nebūtu vispār iespējams runāt par neatkarīgu Latviju, taču vienlaikus viņi veido gana komplicētas, pretrunīgas un arvien nepilnīgi izgaismotas Latvijas vēstures lappuses, jo medaļai, kā zināms, vienmēr ir divas puses.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
