Karima Ainuza (Karim Aïnouz) filmas "Nākotnes pludmale" (Praia do Futuro, 2014) uzmanības centrā ir attiecību mezgli triju vīriešu attiecībās. Ūdens un jūra – vitāli svarīga Donato (Wagner Moura) stihija – viņa sirds un dvēsele, kā arī metomīmiska zīme, lai apzīmētu seksuālas attiecības. Kad divus vīriešus ierauj bīstams vilnis, Donato izglābj vācu tūristu Konrādu (Clemens Schick), kamēr viņa draugs pazūd viļņos. Pēc ķermeņu apskates, Konrāds un viņa glābējs sāk iepazīt viens otru tuvāk. Sākotnējā fiziskā pievilcība pāraug intīmā tuvībā. Donato nolemj sekot Konrādam uz Berlīni ar cerībām sākt jaunu dzīvi. Pēc dažiem gadiem pilnīgi negaidīti uzrodas Donato brālis Airtons (Jesuíta Barbosa Neto). Varoņu attiecības šķiet sākotnēji nolemtas, jo visus vajā iekšējie dēmoni un pagātne tagadnes formā.
Filmu varētu definēt kā stāstu par bēgšanu no sevis, vainas apziņu, dvēseles dziedināšanu, identitātes apzināšanos un mīlestības klātbūtni. Estētiski pārsteidzoša filma, ko veido filigrāni izstrādāti plāni, lieliska aktieru spēle un krāšņas dabas ainavas. Filmas sākumkadru sekvence ļauj intensīvi sajust primitīva spēka klātbūtni, kas pamazām izšķīst, pārveidojoties liriskās, delikātās, tik tikko emocionāli nojaušamās nokrāsās līdz pat pēdējam brīdim. Savukārt sižets izstāstīts tik atturīgi, ka skatītājam pašam jāizveido un jānolasa epizožu semantiskā nozīme. Vizuālie efekti un montāža veido kontrastu starp Brazīlijas pludmaļu spilgtumu un Berlīnes pelēcību, piešķirot papildus dramatismu.