Ziemassvētki tagad ir tikpat bieži kā leģendārās kosmosa sāgas "Star Wars" ("Zvaigžņu kari") sērijas. Un, ņemot vērā filmas veidotāju - korporācijas "Disney" ieceres, tas tā būs vēl vairākus gadus. "Star Wars" jaunākā epizode "The Last Jedi" ("Pēdējie džedaji") pirmizrādi ir piedzīvojis pagājušajā nedēļā, un, lai arī, lielākoties, tiek slavēta, saņēmusi arī daudz negatīvu vērtējumu.
Uzmanību - šajā rakstā pastāv priekšāteikšanas riski!
"The Last Jedi" režisējis Raiens Džonsons (pazīstamākais viņa darbs ir zinātniskās fantastikas trilleris "Looper), kurš saņēma grūtu uzdevumu - neaizbiedēt īstenos "Zvaigžņu karu" fanus, piesaistīt jauno paaudzi, kurai pagājušajā gadsimtā iznākušās "Star Wars" filmas ir kā vēstures relikti un radīt filmu, kas iekļaujas "Zvaigžņu karu" kanonā, ļaujot turpināt šo sāgu vēl un vēl.
Ja jaunās triloģijas pirmā daļa "The Force Awakens" (2015) bija uzlabota un atjaunināta klasiskās 1977. gada filmas "A New Hope" versija, tad "The Last Jedi" ir kaut kas cits. Jā, tai ir savas paralēles ar klasiskās triloģijas otro daļu "The Empire Strikes Back (1980), bet jaunā filma nav tik drūma un filozofiska.
Tā kā "Star Wars" impērijas īpašnieki tagad ir kino gigants "Disney", tas, manuprāt, atspoguļojas arī "The Last Jedi". Viena no kritiķu vispeltākajām ainām ir jezga kazino, kas ļoti atgādina kādu bērnu pasaku filmu, piemēram, Harija Potera piedzīvojumu ekranizācijas. Arī visādu mīļzvēriņu ir daudz. Kāds iebildīs, ka oriģinālajā "Star Wars" bija lācīši evoki, bet viņi tikai izskatījās mīļi, jo īstenībā nežēlīgi nogalināja labi daudz impērijas karavīru.
"The Last Jedi" ir ļoti gara filma, tā ilgst 153 minūtes. Filmas laikā vienubrīd šķiet, ka nu jau kulminācija ir bijusi un sāksies beigu titri, bet visa jezga vēl turpinās tālāk ar jaunām kaujām un pārdzīvojumiem. Lielu filmas daļu galvenā intriga ir ļoti piezemēta un pragmatiska - vai nemiernieku kuģim pietiks degvielas, lai aizbēgtu no ļaunajiem. Tāpat filmā ir pati lēnākā pakaļdzīšanās galaktikas vēsturē. Lielāko "The Last Jedi" laiku ļauno un labo zvaigžņu kuģi noteiktā distancē lēnām dreifē pa kosmosu, nespēdami viens otram pietuvoties vai atrauties.
Priecē filmas aktieru sniegums. Vecais džedajs Marks Hamils, viens no oriģinālās "Star Wars" triloģijas veterāniem, ir ticis ārā no Harisona Forda ēnas un ir pārliecinošs, nīgrs un ironisks jaunās cīnītāju paaudzes mentors. Lielisks ir arī Adams Draivers galvenā ļaundara Kailo Rena lomā. Rens nepavisam nav tāds kā klasiskais tumsas bruņinieks Dārts Veiders - auksts, nejūtīgs slepkava. Adama Draivera tēls ir neprognozējams, garīgi nestabils jaunietis, kurš brīžiem raud, ārdās, bet dažbrīd nemanāmi slīd uz gaismas pusi. Draivera spēlētais Rens, manuprāt, ir viena no lielākajam filmas veiksmēm, parādot, ka ne viss ir tikai melns vai balts, bet gan drīzāk pelēks.
Filmas kritiķi norāda, ka "The Last Jedi" ir vairāki "caurumi stāstā", neloģiski notikumi, dažiem tēliem ir ticis par maz ekrāna laika, lai padarītu viņus jēgpilnus. Es gan uzskatu, ka kopumā filma ir lieliska, vairāki negaidīti sižeta pavērsieni lika sēdēt kino ar puspavērtu muti. Specefekti ir fantastiski, vēriens pārsteidz. Bet, ja nav nekādu zināšanu par "Star Wars" sāgu un nav redzētas iepriekšējās daļas, kaut ko saprast būs grūti un var piezagties garlaicība.
Visbeidzot tas, ka "Star Wars" zīmols tagad ir "Disney" rokās, rāda, ka megakompānija spiedīs no šīs kinosāgas ārā visu, ko vien var. Ļaunums nekad nepazudīs, ja iznīcinās vienu galaktikas tirānu, cits nāks vietā. Arī gaišie spēki ik reizi atdzims, lai vēl vairākus gadus uz kinoekrāniem cīnītos pret tumsu un nestu dolārus filmu veidotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
