Latvijas kino rekords, milicis – operdziedātājs un citi interesanti fakti par filmu 'Paradīze '89'  (7)

1989. gada 23. augustā, iestājoties par Baltijas valstu neatkarību, vairāk nekā miljons Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot valstu galvaspilsētas Tallinu, Viļņu un Rīgu “Baltijas ceļā.” Šis trauksmainais laiks spilgti iespiedies atmiņā ne tikai pieaugušajiem, bet arī tā laika bērniem – tostarp filmas režisorei Madarai Dišlerei. Tādēļ filmas scenārijs tapis balstoties uz viņas personīgo pieredzi un piedzīvojumiem, kas caurvijuši “Baltijas ceļa” vasaru

Tiem, kuri ir skatījušies filmu “Emīla nedarbi” (1985), noteikti atmiņā iespiedies ne tikai slavenais nerātnis, bet arī viņa mazā māsiņa Ida. Šīs lomas atveidošana filmā, kas tapusi pēc Astrīdas Lingrēnas grāmatas motīviem, bijuši pirmie “Paradīze ‘89” režisores Madaras Dišleres soļi kino uzņemšanas laukumā, iedvesmojot nākotnē kļūt par režisori. Kopš 2008. gada Madara Dišlere režisējusi deviņas īsfilmas - Dzejolis (2011), Vējš pelēkās priedes nolauza (2013) un citas, bet desmitā – īsfilma “Dārznieks” – saņēmusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā 2016. gada labākā īsmetrāžas spēlfilma. Arī vairākas citas filmas, ko režisējusi Madara Dišlere izpelnījušās atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs. “Paradīze 89” ir režisores debija pilnmetrāžas spēlfilmas formātā.

“Paradīze 89” aktieru atlase bijusi patiesi vērienīga. Lai iegūtu galveno varoņu - Laurēna, Paulas, Lindas un Martas lomas, kopumā lomām pieteikušās vairāk nekā 400 meitenes. Vislielākā interese bijusi par Laurēna lomu, kura spēlfilmā ir galvenās varones Paulas jaunākā māsa – dzīvespriecīgs un atvērts bērns, kurš uz pasauli raugās ar zinātkāri. Viņu sajūsmina māsīcu mājās redzamie “labumi” – saldumi, neredzētas mantas un ārzemju novelcenes, kas izraisa īpašu sajūsmu.

Kā atzīst filmas veidotāji, filmēšanas laikā galveno varoņu atveidotājām bijuši īpaši ēšanas paradumi, it sevišķi ieturot pusdienas. Lindas lomas atveidotāja Evelīna ir bijusi vienīgā no jaunajām aktrisēm, kura ēda visu, kas tika celts galdā. Savukārt Paula jeb īstajā vārdā Magda nereti pusdienās našķējusies ar siera smalkmaizītēm un biezpiena sieriņiem, kamēr Maijas lomas atveidotāja Marta priekšroku devusi karbonādei un kartupeļiem.

Kā zināms filmēšanas process mēdz būt garš un nogurdinošs, turklāt nereti filmējot dažādas filmas epizodes ir jārēķinās ar prāvām pauzēm. Lai gan valda uzskats, ka mūsdienās bērni to vien dara, kā savu brīvo laika pavada viedierīcēs spēlējot dažādas spēlītes, skatoties smieklīgus video un apmainoties asprātībām sociālajos tīklos, “Paradīze 89” meitenes filmēšanas starplaikos lielākoties spēlēja kāršu spēli UNO un gluži atbilstoši filmas laikam, sevi nodarbināja lecot ar lecamauklu un spēlējot plaukstiņ spēles.

Ņemot vērā, ka filmas darbība norisinās 1989. gadā, filmēšanas vajadzībām bija nepieciešams vairāki desmiti tam laikam atbilstošu automašīnu. Kopumā filmas uzņemšanā tika izmantoti 70 spēkrati, no kuriem tikai viens bija darba kārtībā un uz filmēšanas vietu - Cēsīm varēja nokļūt pats saviem spēkiem, neizmantojot autoevakuatoru. Lai gan lielākoties filmas tapšanā izmantoti vieglie auto - žiguļi un zaparožeci, tajā redzami arī motocikli, smagie kravas auto, traktori, kā arī autobusi - IKARUS un mikroautobusi "Latvija" jeb slavenais vecais "rafiņš”. Tāpat “Paradīze 89” redzamas arī Padomju armijas automašīnas, kas labā tehniskā stāvoklī mūsdienās ir ļoti grūti atrodamas.

Viena no spilgtākajām astoņdesmito gadu nogales liecībām filmā ir milicija “bobiks”. Sākotnēji tas bija saimnieka piemirsts, apputējis auto, kas vientuļi mētājās šķūnītī, bet vēlāk ar meistaru un filmas mākslinieku gādību atguva savu godību. Auto īpaši filmas vajadzībām tika atjaunots, lai piedzīvotu savu zvaigžņu stundu “Paradīze 89”.

Filmas tapšanas laikā tika uzstādīts arī kāds jauns rekords – vērienīgākā masu skatu filmēšana Latvijas kino mūslaiku vēsturē. Rekords tika uzstādīts 2016. gada vasarā, Cēsu apkaimē, kad notika leģendārā Baltijas ceļa fragmenta rekonstrukcija. Tajā piedalījās vairāk nekā 700 dalībnieki, ģērbušies 80. gadiem raksturīgā apģērbā, Padomju laika automašīnas un to šoferi. Iesaistītajiem tā bija neaizmirstama pieredze – Latvijai sperot soli tuvāk neatkarībai, vēlreiz būt klāt Baltijas ceļā un piedzīvot teju autentiskas sajūtas par vasaru, pēc kuras viss bija citādi.

Gluži tāpat kā 1989.gada vasarā, arī filmā “Paradīze 89” īpaša loma ir Atmodas laika līdera Daiņa Īvāna runai, kas skanēja radio ēterā 1989. gada 23. augustā, iedrošinot un iedvesmojot Baltijas ceļa dalībniekus. Bija paredzēts, ka filmas skaņu celiņā tiks izmantoti leģendārās runas audio, bet izpētes laikā atklājās, ka tobrīd populārā Tautas frontes vadītāja uzruna tautai nav saglabājusies nevienā audio arhīvā. Par laimi Dainis Īvāns joprojām glabā savus pierakstus un piekrita filmas vajadzībām ierunāt šo tekstu no jauna, kas izskan arī filmā.