Arhīva foto: Kinorežisora un rakstnieka Aivara Freimaņa radošās dzīves mirkļi

Freimanis dzimis 1936. gada 8. februārī Jelgavā. Viņš mācījies Dobeles 1.vidusskolā, studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Jau studiju laikā pievērsies žurnālistikai – publicējies almanahā "Jauno Vārds", no 1957. līdz 1960. gadam bijis laikraksta "Padomju Jaunatne" žurnālists un pēc redaktores Ainas Adermanes ierosinājuma sācis rakstīt tekstus kinožurnāliem "Padomju Latvija". Tad arī aizsākusies darbība kino.

1962. gadā Aivars Freimanis sarakstījis savu pirmo scenāriju filmai "Pilsētā ir tāds puika", bet viņa debija režijā bija dokumentālā filma "Pilsēta paceļas spārnos" (1963). Turpmāk savas profesionālās karjeras laikā Aivars Freimanis bijis scenārists un režisors vairākām dokumentālajām un mākslas filmām.

Viņa filmogrāfijā ir četras spēlfilmas "Ābols upē" (1974), "Puika" (1977), "Dzīvīte" (1989) un "Ligzda" (1995), vairāk kā 40 pilnmetrāžas un īsmetrāžas dokumentālo filmu, 80 kinožurnālu.

Režisors Aivars Freimanis ir pazīstams arī kā literāts. Rakstniecībā viņš vairāk darbojies kā īsprozas autors, rakstījis humoristiskus stāstus un izdevis sešas grāmatas - "Puikas gads" (1984), "Sorento stāsti" (1988), "Šmerļavudas stāstiņi" (1994), "Ūdensvīra intīmie stāstiņi" (1997), "Nopietni... un nenopietni" (2001) "Vienos ratos ar slavenībām" (2012). 2017. gadā klajā nāca viņa pirmais romāns "Katls".

Aivara Freimaņa darbs ticis novērtēts un atzīts. 1967. gadā viņš saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju par dokumentālo filmu "Gada reportāža" (1965). 1987. gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 2003. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmis vairākas Lielā Kristapa balvas, tai skaitā 2012. gadā par mūža ieguldījumu. Spēlfilma "Ābols upē" ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.