Par šiem notikumiem ir jārunā. Dainis Īvāns par filmu 'Paradīze '89'  (50)

"Man tas otro reizi mūžā pēc ilgākiem laikiem atdzīvināja Baltijas ceļa notikumus. Arī mana ģimene, mani bērni atradās tieši tādos pašos apstākļos pie vecmāmiņas Baltijas ceļa laikā un bija zināmā neziņā, tāpat kā meitenes filmā. Pietiekošo nedaudzi, bet ļoti precīzi ir salikti laikmetiskie akcenti un fons. Man vismaz pagaidām nebija kur piesieties. Arī dramaturģija ir laba, jo, kas var būt lielāka filmas kulminācija kā pats Baltijas ceļa mirklis. Arī bērni pieskaras šī mirkļa lielumam, un sapnis par brīvību," videointervijā saka Dainis Īvāns.

"Tas ir mūsu eksistences kapitāls – tas, ko mēs esam piedzīvojuši. Ja cilvēkam ir kaut kāda manta, ko nodot tālāk, tad tautai tas ir tās skaistākie, nozīmīgākie vēsturiskie piedzīvojumi. Par tiem ir jārunā vienmēr, citādi mēs sevi varam pazaudēt. Par šo pēdējo Atmodu, ko tajā laikā apbrīnoja pasaule, mēs rādām, mēs par to runājam un analizējam pārāk maz. Taču tas ir spēka avots, kurā vara pasmelties un saprast, ka tas par ko mēs te ecējamies un kašķējamies ir tikai sīkumi, salīdzinot ar lielajām lietām, ko mēs esam izdarījuši un varam izdarīt."

Jau ziņots, ka īpaši filmas no jauna tika ierakstīta Daiņa Īvāna runa, kas radio skanēja tieši 1989. gada 23. augustā.

Režisores Madaras Dišleres veidotā pilnmetrāžas spēlfilma "Paradīze 89" ir patiess stāsts par četrām meitenēm, kuras "Baltijas ceļa vasarā" laukos pavada savu skolas brīvlaiku un līdzās aušīgām nerātnībām astoņdesmito gadu nogalei raksturīgajā vidē meitenes izdzīvo emocijām apvīto tautas atmodu.