Vikingu stila filmas šobrīd esot modē. Šis stils pasaulē ir ļoti populārs, pieprasījums sācis augt pēc Īrijas un Kanādas seriāla "Vikingi" parādīšanās uz ekrāniem, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" saka filmas "Nameja gredzens" producents Andrejs Ēķis.
Viņš to salīdzina ar laiku 70. gados, kad modē bija indiāņu un kovboju filmas. Tās tika ražotas, līdz iestājās noriets. Tagad tieši tas pats ir ar vikingu filmām un visas kinolentes par šo tēmu ir interesantas. Lai gan zemgaļi nebija vikingi, "Nameja gredzenu" var dēvēt par vikingu stila filmu, uzskata producents.
Savukārt filmas režisors Aigars Grauba uzsver, nevajag arī pret šo vikingu jautājumu izturēties pārāk nopietni. "Daudzas lietas mēs gribam ielikt kastītē. Cilvēki ir zinātkāri. Brīnišķīgs piemērs bija Makss Kinings (otrs "Nameja gredzena" scenārija autors – red.) un arī skaņu studijas ļaudis Lielbritānijā. Viņiem bija baigais pārsteigums, jo pārsvarā britu filmās krustneši ir labie."
Scenārists teicis, ka šis gan esot interesants gājiens – pēkšņi atklājies, ka krustneši ir sliktie, bet pagāni labi. Viņam tas šķitis interesanti, taču nav dekonstruēts pasaules uzskats. "Viņš pieņem šo stāstu kā tīru mantu, kas šajā filmā ir tā, bet atkal citādāk kādā citā," uzsver Grauba.
Kā šādu leģendu un varoņteiku filmu radīšanas veiksmīgo piemēru Andrejs Ēķis min Skandināviju: "Ir svarīgi, cik procentuāli daudz skatītāju apmeklē Latvijas kino, cik patērē lokālo produkciju. Cik augsts ir vietējā kino skatītāju procents, pēc arī daļēji mēra kinocentra efektivitāti katrā valstī. Latvijas Nacionālajam kino centram pirms pieciem gadiem šī proporcija bija 98% procenti pret tikai 2% latviešu kino, kas bija briesmīgi. Jo augstāks vietējā kino patēriņš, jo vairāk strādā industrija. Piemēram, Dānijā, Zviedrijā, kur radošās industrijas ir ļoti attīstītas, eksportē gan scenārijus, gan produkciju, gan aktierus. Ja skatās seriāla "Vikingi" titrus, tur 80% ir skandināviski uzvārdi."
Pilna garuma interviju ar Aigaru Graubu un Andreju Ēķi var noskatīties "Delfi TV":