Ar pirmo raidījumu 15. februārī Latvijas Televīzija uzsāk 16 raidījumu ciklu par filmām, kas top Nacionālā Kino centra (NKC) programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, portālu “Delfi” informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Līdz pavasarim ceturtdienu vakaros pulksten 19.30 būs skatāmi astoņi raidījumi, pirmajam stāstam sekos arī Simtgades pirmās filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" pirmizrāde sabiedriskās televīzijas ēterā svētdien, 18. februārī.
Kā top šie darbi, kas Latvijas kinovēsturē paliks iezīmēti ar simtgades zīmi? "Raidījumu cikla uzdevums ir pētīt un dokumentēt šo unikālo laiku, kad ir tapuši un vēl top tik daudzi kino stāsti," par ideju stāsta Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Jana Semjonova. Katrai no šīm filmām ir savs neatkārtojamais tapšanas stāsts, sava leģenda, kas virza filmēšanas gaitu. "Redzēt un sajust katra kino stāsta aizkulises ir fantastiska iespēja rast padziļinātu priekšstatu par filmām, kas būs mūsu laikmeta liecība nākamajām paaudzēm," uzsver Semjonova.
Raidījumu ciklu uzsāks stāsts par pirmo simtgades programmas filmu "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru". Par to, kā klasiķis Varis Brasla atgriezās uzņemšanas laukumā pēc vairāku gadu pārtraukuma, par to, kāds bija filmas veidošanas laiks un kādi bija scenārista Alvja Lapiņa personiskie motīvi sirsnīgajā stāstā par laimīgu vasaru un ģimenes mīlestību.
"Latvijas Televīzija kā simtgades televīzija ir klāt visos svarīgākajos gada notikumos un patiesi vērienīgā, daudzveidīgā simtgades kino programma ir viena no šī gada būtiskākajām aktualitātēm," norāda Semjonova. Pirmā simtgades filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" Latvijas Televīzijas ēterā tiks demonstrēta jau 18. februārī, pulksten 21.35 LTV1 programmā – tieši pusgadu pēc filmas pirmizrādes "Kino Citadele".
Raidījumu ciklā kopumā paredzēti 16 stāsti – katrai simtgades filmai savs. Astoņus no tiem būs iespējams vērot ceturtdienu vakaros no 15. februāra, pulksten 19.30 LTV1. Pārējie astoņi tiks demonstrēti rudens sezonā. Raidījumu veido režisores Agita Cāne-Ķīle, Zane Gargažina un Linda Veinberga, redaktores Daira Āboliņa un Andra Ceriņa un producenti Ieva Rozentāle un Artis Dobrovoļskis.