Stāsts patiesībā ir par bērnību, nevis politiku. Jānis Šipkēvics par filmu 'Paradīze '89'  (2)

"Pirmo reizi redzēju, ka tādā aktierfilmā tika atspoguļots Baltijas ceļa notikums, ka tika inscenēta šī rokās sadošanās uz šosejas. Bija viena epizode, kurā parādījās helikopters. Es ļoti labi zinu šo helikopteru. Tas ir saistīts ar manu darbu. Es zinu, kas tajā atradās. Tur bija raidījuma "Labvakar" operators Mārtiņš Andersons un mans kolēģis Edvīns Inkēns," atceras Jānis Šipkēvics.

Viņš stāsta, ka lidaparāts palienēts no Mežu ministrijas un šāda filmēšana bijusi nelegāla. Īpaši tā nav patikusi Interfrontes biedriem.

Tomēr viņš uzsver, filma likusi viņam atcerēties par bērniem un bērnību, jo iespējams, kā pieaugušajam toreizējo notikumu mutulī pieaugušie to, ka līdzās ir arī viņu atvases un rit viņu bērnība, nav pamanījuši.

"Mēs nepamanām, ka ir bērnība un neviena politika, neviena brīvības cīņu nozīmīgākā epizode nevar aizstāt cilvēkam bērnību – tā ir tikai viena un neaizvietojama. Tāpēc mani arī tas ļoti aizskāra. Šos notikumus esmu pats izdzīvojis un bijis liecinieks. Tāpēc arī mani skar vairāk nekā šodienas skatītājus, kuriem tā būs vienkārši mākslas filma, bet patiesībā tas ir stāsts par bērnību," saka Jānis Šipkēvics.

"Jau kopš paša sākuma cerēju – kaut filma nebūtu par politiku. Cik labi, ka arī nebija. Šis skats no bērna viedokļa, naivas epizodes un varbūt nepārliecinoši aktierdarbi, bet tie ir dzīvi cilvēki – bērni! Tas naivisms šajā gadījumā ir nācis tikai par labu. Jā, mani šī filma ļoti aizkustināja."

Režisores Madaras Dišleres veidotā pilnmetrāžas spēlfilma "Paradīze 89" ir patiess stāsts par četrām meitenēm, kuras "Baltijas ceļa vasarā" laukos pavada savu skolas brīvlaiku un līdzās aušīgām nerātnībām astoņdesmito gadu nogalei raksturīgajā vidē meitenes izdzīvo emocijām apvīto tautas atmodu.