Šodien, 22. februārī, pirmizrādi piedzīvos režisores Madaras Dišleres pirmā pilnmetrāžas filma "Paradīze 89", kas vēsta par četru meiteņu iepazīšanos ar pieaugušo pasauli, kamēr Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu. Ko brīvība nozīmēja toreiz, un ko mēs ar to saprotam mūsdienās – tie ir jautājumi, par kuriem režisore mudina domāt, no bērna skatupunkta stāstot par 1989. gada augusta notikumiem.
Filmas ideja radusies pirms četriem gadiem pēc tikšanās ar māsu un māsīcām, kopīgi gremdējoties atmiņās par bērnību, par vasarām, kas bez vecākiem pavadītas Cēsīs, dzīvojoties savā nodabā. Toreiz Madara nodomājusi, ka no šīm atmiņām varētu uztaisīt labu stāstu īsfilmai, taču producente Aija Bērziņa Kultūras Akadēmiju tikko beigušo Madaru mudinājusi taisīt pilnmetrāžas filmu. "Iesākumā par to es nebiju pārāk priecīga, man tas šķita pārāk strauji, taču es paklausīju un sāku rakstīt scenāriju," stāsta režisore.
Vaicāta par filmas veidošanas mērķi, viņa atklāj, ka vēlējusies raisīt diskusiju par dzīvi toreiz un tagad, jo daudzas lietas mūsdienu bērni pat nevar iedomāties: "Es vēlos, lai pēc filmas noskatīšanās rastos saruna ar vecākiem un vecvecākiem par to, kā bija tad, un kā ir tagad. Lai uzzina, kā mēs nonācām līdz brīvībai, kas vispār ir brīvība personīgā aspektā, un kāda ir šī brīvības cena mūsdienās, ko mums kā pieaugušajiem varbūt ir jāiemāca viņiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
