'Oskara' balvai 90. Vēsturiski fakti, spilgtas runas, misēkļi un kuriozi  (8)

Pirmā ASV Kinoakadēmijas balvu ceremonija norisinājās 1929. gada 16. maijā viesnīcā "Roosevelt", Holivudā, un to vadīja aktieris Duglass Fērbenkss. Tā bija vienīgā reize, kad par labāko filmu tika atzīta mēmā kino lente, proti, Pirmā pasaules kara romantiskā drāma "Spārni" ("Wings").

Kinoakadēmijas balva oficiāli sāka lietot nosaukumu "Oskars". Informācija gan nav apstiprināta, taču eksistē leģenda, ka balvas nosaukuma izcelsme nāk no akadēmijas bibliotekāres Mārgaretas Herikas, kura apgalvojusi, ka statuete izskatās kā viņas tēvocis Oskars.

Hatija Makdaniela kļuva par pirmo tumšādaino mākslinieci, kas saņēma "Oskara" balvu. Viņa tika apbalvota kā labākā otrā plāna aktrise filmā "Vējiem līdzi" ("Gone with the Wind"). Tiesa, apbalvošanas ceremonijā viņai tika ierādīta vieta atsevišķā zonā. Savukārt "Vējiem līdzi" ilgu laiku ir "Oskaru" rekordiste – režisora Viktora Fleminga filma kopumā saņēma balvu astoņās no 13 kategorijām, kurās tā bija nominēta.

"Oskara" balvas ceremonija pirmo reizi tika translēta televīzijā. Ceremonijas vadītājs, leģendārais komiķis Bobs Houps, nepalaida garām izdevību un ēterā pasacīja: "Vai nav aizraujoši apzināties, ka daudzas no šīm izsmalcinātajām zvaigznēm šovakar būs jūsu mājās? Mājsaimnieces visā Amerikā vēršas pie saviem vīriem, sakot: "Uzvelc savu, kreklu, Džoana Krauforde nāks ciemos.""

1956. gada "Oskaru" ceremonija ir pēdējā reize, kad kā aktrise to apmeklē Greisa Kellija. Jau pāris mēnešus vēlāk viņa apprecējās ar Monako princi Raineru, kļūstot par princesi un beidzot savu aktrises karjeru 28 gadu vecumā.

Greisa Kellija iepriekš saņēmusi "Oskara" balvu kā labākā aktrise par lomu filmā "Country Girl".

Sidnijs Puatjē kļūst par pirmo melnādaino vīrieti, kurš par savu tēlojumu filmā "Lauka lilijas" ("Lilies of the Field") saņem "Oskara" statueti. Kategorijā Labākā filma tajā gadā uzvar piedzīvojumu komēdija "Toms Džounss" ("Tom Jones"). Uz galveno "Oskaru" pretendē arī tobrīd kinoindustrijā visdārgākā filma "Kleopatra" ar Elizabeti Teilori titullomā, taču no astoņām nominētajām, tā uzvar četrās – tehniskajās kategorijās.

"Oskara" balvas ceremonija tika pārcelta par divām dienām, jo 4. aprīlī noslepkavots Martins Luters Kings. Ceremonijā kā labākā filma tiek apbalvota mistikas trilleris "Nakts karstumā" ("In the Heat of the Night"), kas konkurē visai eklektiskā filmu izlasē – no "Bonijas un Klaida" līdz "Doktoram Dūlitlam".

Pirmo un vienīgo reizi "Oskara" balvas pasniegšanas vēsturē žūrija nevarēja izšķirties par uzvarētāju, tāpēc balva kategorijā "Labākā aktrise" tika piešķirta gan Ketrīnai Hepbernai par lomu filmā "Lauva ziemā" ("The Lion in Winter"), gan Bārbrai Streizandei par sniegumu filmā "Smieklīgais skuķis" ("Funny Girl"). Tiesa, Hepberna pēc balvas neieradās. Kopumā viņa savas karjeras laikā nav devusies pakaļ nevienam no saviem četriem "Oskariem".

Vienas no ilgākajām stāvovācijām "Oskara" balvas vēsturē tika veltītas mēmā kino leģendai Čārlijam Čaplinam, kurš 1972. gadā saņēma goda "Oskaru" par mūža ieguldījumu kinematogrāfā. Klātesošie Čaplinam aplaudēja 12 minūtes, neskatoties uz to, ka savu politisko simpātiju pret komunistiem dēļ prestižajā ceremonijā nebija rādījies 20 gadus.

Marlons Brando saņēma "Oskaru" kategorijā "Labākais aktieris" par Vito Karleones lomu filmā "Krusttēvs" ("The Godfather"), taču boikotēja ceremoniju, tādējādi protestējot pret Amerikas indiāņu atainojumu filmās un televīzijā. Viņa vietā uz skatuves kāpa indiāņu tiesību aizstāve un aktīviste Sašīna Litlfedera, kura atteicās pieņemt balvu.

Mūsdienās "Oskara" balvas ceremonijā izaicinoši, etiķetei neatbilstoši tērpi nav nekas neparasts, tomēr 1986. gadā milzīgu ažiotāžu radīja dziedātāja un aktrise Šēra. Viņa savā divdaļīgā visai pikantā kostīmā vairak atgādināja burleskas dejotāju, nevis Holivudas dīvu. "Es nevēlējos izskatīties pēc mājsaimnieces vakartērpā," savu tērpu komentējusi Šēra. 1986. gadā Šēra ceremonijā pasniedza balvu kategorijā "Labākais otrā plāna aktieris", taču divus gadus vēlāk pati kļuva par "Oskara" balvas lauerāti kategorija "Labākā aktrise" par galveno lomu filmā "Moonstruck".

1992. gada ceremonijā pirmo reizi triumfē šausmu filma – Džonata Demmes "Jēru klusēšana" ("Silence of the Lambs") ar Entoniju Hopkinsu galvenajā lomā. Turklāt filma saņem "Oskarus" tā sauktajā "Lielajā pieciniekā", tas ir kategorijās "Labākā filma", "Labākais režisots", "Labākais aktieris", "Labāka aktrise" un "Labākais originālais scenārijs". Līdz tam šādu "Oskaru" komplektu saņēmušas vien divas filmas – "Tas notika kādā naktī" ("It Happened One Night") 1934. gadā un "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" ("One Flew Over the Cuckoo's Nest") 1975. gadā.

Halle Berija kļūst par pirmo un līdz mūsdienām vienīgo melnādaino sievieti, kura saņēmusi balvu kategorijā "Labākā aktrise". Viņa savu apbalvojumu ar asarām acīs veltīja "ikvienai "krāsainajai" bezvārda un bezsejas sievietei, kurai nu ir radusies iespēja, jo šovakar durvis ir pavērušās". Halle Berija saņēma "Oskaru" par galveno lomu filmā "Monstru balle" ("Monster's Ball"), savukārt kategorijā "Labākā filma" uzvarēja smalkais Rona Hovarda darbs "Brīnišķīgais prāts" ("Beautifull Mind").

"Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās" ("The Lord of the Rings: The Return of the King") saņēma visus apbalvojumus, kuriem filma tika nominēta, līdzās "Titānikam" ("Titanic") un "Ben-Huram" ("Ben-Hur") kļūstot par trešo filmu, kas saņēmusi 11 "Oskarus".

Savukārt kategorijā "Labākais režisors" uzvarēja Romāns Polaņskis par holokausta drāmu "Pianists" ("The Pianist"), taču nevarēja pēc tās ierasties, jo Amerikā viņš ir apsūdzēts par nepilngadīgās izvarošanu 1977. gadā.

2008. gada sākumā negaidīti 28 gadu vecumā mūžībā devās dauzsološais aktieris Hīts Ledžers. Tā paša gada vasara uz lielajiem ekrāniem nonāk Kristofera Nolana Betmena triloģijas otrā daļa "Tumšais bruņinieks" ar Hītu Ledžeru kā Džokeru, kas ir viena no pēdējām viņa lomām. 2009. gada ceremonijā Ledžeram par šo darbu tika piešķirts "Oskars" kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā", padarot viņu par pirmo aktieri, kuram balva tiek piešķirta pēc nāves un pirmo, kurš saņēmis prestižo apbalvojumu par kāda supervaroņu komiksa tēla atveidojumu.

2010. gadā Ketrina Bigelova kļuva par pirmo un līdz šim vienīgo sievieti, kura saņēmusi apbalvojumu kategorijā "Labākais režisors". Viņai tas tika piešķirts par Irākas kara drāmu "Sapieris" ("The Hurt Locker"), aiz sevis atstājot galveno konkurentu un bijušo vīru Džeimsu Kameronu un viņa kases grāvēju "Avatars" ("Avatar"). Kopumā Bigelovas "Snaiperis" saņēma sešus "Oskarus", tai skaitā kā Labākā filma.

Šis gads ir zīmīgs arī Sandrai Bulokai – viņa saņem "Oskaru" kā labākā aktrise par galveno lomu filmā "The Blind Side", bet iepriekšējās dienas vakarā viņa tikusi arī pie "Zelta avenes" kā gada sliktākā aktrise par darbu filmā "All About Steve".

Dodoties saņemt balvu kategorijā "Labākā aktrise" par lomu filmā "Optimista stāsts" ("Silver Linings Playbook"), Dženifera Lorensa paklupa un nokrita uz skatuves kāpnēm. Viņa saņēma stāvovācijas, uz ko atjokoja: "Jūs visi stāvat tikai tāpēc, ka es nokritu, un tas bija apkaunojoši." 2013. gadā par labāko filmu tiek atzīta Bena Afleka režisētā vēsturiskā drama "Argo", kas vēsta par ķīlnieku krīzi ASV vēstniecībā Teherānā 1979. gadā.

2014. gada "Oskara" balvas ceremonijā top viens no visu laiku slavenākajiem selfijiem – to publicēja ceremonijas vadītāja Elena Dedženeresa, un tajā redzami daudzi slavenie viesi – Breds Pits un Andželina Džolija, Merila Strīpa, Dženifera Lorensa, Bredlijs Kūpers, Kevins Speisijs, Džareds Leto un Lupita Ņuno. Ar šo visai dzīvespriecīgo slavenību pašfoto dalījās 37 miljoni cilvēki, radot tehniskus traucējumus sociālajam tīklam "Twitter".

Savukārt ceremonijā labākās filmas "Oskaru" saņēma filma "12 gadi verdzībā" ("12 Years a Slave").

Otro gadu pēc kārtas visi 20 "Oskara" balvas nominanti ir baltādainie. Šis fakts izpelnās kritiku un sociālajos tīklos iegūst mirkļbirku #OscarsSoWhite. Kinoakadēmija uz to reaģē ar paziņojumu, ka plāno palielināt sieviešu un minoritāšu skaitu. 2016. gadā katgeorijā "Labākā filma" uzvarēja filma "Uzmanības centrā" ("Spotlight"), bet īpašu uzmanību izpelnījās Leonardo Dikaprio, kurš pēc četrām nominācijām kategorijā "Labākais aktieris" beidzot tajā uzvarēja par galveno lomu filmā "Cilvēks, kurš izdzīvoja" ("The Revenant")

2017. gadā filma "Mēnesgaisma" ("Moonlight') kļuva par pirmo kategorijas "Labākā filma" uzvarētāju, kurā visi aktieri ir melnādainie. Tiesa, pirms tam notika vēl nebijis misēklis, un sākotnēji par balvas saņēmēju tika pasludināts mūzikls "La La Land", kas uz "Oskara" balvu pretendēja 14 katgeorijās.