"Karš jau bija ienācis, tad, kad pie mūsu skolas, pļaviņā iebrauca zaļa bruņumašīna. Es sapratu, ka tā ir krievu mašīna. Tas jau bija pirmais satraukums. Es nezināju, kur palikt. Tā bija ļoti nepatīkama sajūta," atceras režisors.
"Tad es atceros, kā dega Jelgava. Oranžas liesmas. Bija saskatāms, kur ir uzliesmojumi, kur sprādzieni. No liesmām nāca gaisma, no Jelgavas bija tāds balts ceļš uz Kroņauci, un pa to nāca cilvēki – pa vienam, pa diviem, tādas melnas figūras. Un fonā tās sarkanās debesis. Mēs visi stāvējām pie vārtiņiem un spriedām, bet nācēji stāstīja, kas jau Jelgavā nodedzis. Tā bija klusa un draudīga nakts. Visu nakti nāca cilvēki, gāja prom uz Lietuvas pusi."
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit