Filmas galvenās varones satiekas psihiatriskajā klīnikā. Beatriče ir kā Annas Manjāni mūsdienīgota kopija. Šarmanta, formīga dāma vislabākajos gados, kurai ir, ko atcerēties, uz ko pukoties, kam vēlēt labu un kam – ne tik ļoti. Viņas sirds bijusi lauzta ne reizi vien, taču tāpēc vien Beatriče nezaudēs spēju mīlēt. Patiesībā mīlestība ir vienīgais iemesls, kā dēļ griežas viņas pasaule, un dara to iespaidīgā ātrumā, kā komēta līdzi paķerot visus apkārtējos.
Beatriče ir kā tipiska itāliete, un viņas pašpasludinātais statuss sabiedrībā un runas plūdi pielīdzināmi Minhauzena pasaciņām, taču ne mirkli nemazina sievietes pievilcību. Savukārt Donatella ir pilnīgs pretstats šai aristokrātiskajai būtnei, ko varētu apzīmēt arī ar vārdiem "piens un asinis". Vizuāli trauslā sieviete ir noslēgta, introverta un piesardzīga, Donatellas ķermeni klāj tetovējumi, bet telefona adrešu grāmatiņā ir tikai viens ieraksts – tēvs. Viņa slēpj kādu šaušalīgu noslēpumu, un tieši to Beatriče ir nolēmusi noskaidrot. Psihiatriskā klīnika, kaut arī progresīva, tā tomēr ir norobežota no ārējās pasaules, bet kādas nejaušības rezultātā abas sievietes nonāk vārtiem šajā pusē, un abu kopīgais ceļš kļūst par sākumu patiesai draudzībai un pamatīgai emociju revīzijai, jo sievietes saprot, ka tālāk savus skeletus, kas slēpjas skapī, neaizvilks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!