Lielākā un mazākā zvaigzne pasaulē: Šērlijai Templai – 90  (1)

Vairāk nekā 10 gadus viņa bija viens no Holivudas "kases grāvējiem", kā arī Lielās depresijas laikā kalpoja kā iedvesma un ticība gaišākai nākotnei. "Šīs depresijas laikā, kad cilvēku gars ir zemāks nekā jebkad, ir brīnišķīgi, ka tikai par 15 centiem amerikānis var aiziet uz filmu un redzēt bērna smaidošo seju, aizmirstot savas problēmas," par lielāko un tajā pašā laikā mazāko pasaules zvaigzni 1935. gadā izteicies ASV prezidents Franklins Rūzvelts.

Šērlija Templa piedzima 1928. gadā Santamonikā, Kalifornijas štatā. Trīs gadu vecumā Šērlijas māte viņu pieteica deju skolā Losandželosā, kur meiteni pamanīja aģents. Rezultātā tika parakstīts sadarbības līgums ar "Educational Pictures" par filmēšanos seriālā "Bērnu burleskas" ("Baby Burlesks"), kurās imitēja Marlēnas Dītrihas un citu tā laika kino zvaigžņu veikumus. Pateicoties mātes neatlaidībai un ambiciozitātei, pēc dalības vēl dažos projektos sešu gadu vecumā Templai sadarbības līgumu piedāvāja "20th Century-Fox", pēc kā viņas karjera uzņēma straujus apgriezienus.

1935. gadā Templa piedalījās pirmajā mūziklā ar dejotāju Bilu Robinsonu "Mazais pulkvedis" ("The Little Colonel"), tajā pašā gadā iznāca mūzikls "Sprogainīte" ("Curly Top "), 1937. gadā viņa piedalījās Džona Forda ģimenes komēdijdrāmā "Wee Willie Winkie" un mūziklā "Heidija" ("Heidi"), kas bija veidots pēc šveiciešu bērnu rakstnieces Johannas Spīri grāmatas motīviem, savukārt 1938. gadā viņa atveidoja bāreni Rebeku mūziklā "Rebeka no Sanībrukas fermas" ("Rebecca of Sunnybrook Farm"). Templas milzīgās popularitātes rezultātā tika radīta arīdzan viņas izskata lelle un viņas vārdā nosaukta limonāde.

Tiesa, trīsdesmito gadu beigās viņas slava sāka balēt, un pēc tam, kad 1940. gada fantāzijfilma "Zilais putns" ("The Blue Bird") nespēja piesaistīt publikas uzmanību, viņas līgums ar "20th Century-Fox" tika pārtraukts. 1945. gadā, proti, 17 gadu vecumā viņa izgāja par sievu pie aktiera Džona Agara, un arī pati turpināja darboties kino un televīzijā. 1947. gadā viņa kopā ar Ronaldu Reiganu vēl piedalījās filmā "Šī Hāgenas meitene" ("That Hagen Girl"), bet 1949. gadā Templa bija redzama savā pēdējā spēlfilmā – "Skūpsts Korlisai" ("Kiss for Corliss"). Pēcāk no 1957 līdz 1959. gadam viņa vēl atgriezās uz televīzijas ekrāniem populārajā šovā "Šērlijas Templas stāstu grāmata" ("Shirley Temple's Storybook") un mazāk veiksmīgajā "Šērlijas Templas šovā" ("Shirley Temple Show") 1960. gadā.

1949. gadā izjuka viņas un Agara laulība, bet jau 1950. gadā viņa apprecēja pārtikušu uzņēmēju Čārlzu A. Bleku, kurš nekad neesot redzējis nevienu no Templas filmām. Pēc šīm laulībām viņa aktīvi nodevās pilsoniskajai un politiskajai darbībai. No 1969. līdz 1970. gadam viņa bija ANO Ģenerālās asamblejas delegāte, no 1974. līdz 1976. gadam viņa bija ASV vēstniece Ganā, no 1976. līdz 1977. gadam – prezidenta Džeralda Forda protokola vadītāja, 1981. gadā – ASV Āfrikas bēgļu delegācijas biedre, bet no 1989. līdz 1992. gadam – vēstniece Čehoslovākijā.

Arī 21. gadsimta sākumā Šērlija Templa Bleka bija aktīva starptautisko attiecību jomā, darbojoties gan Diplomātisko studiju asociācijas valdē un Nacionālajā ASV-Ķīnas attiecību komitejā, kā arīdzan citās organizācijās.

1972. gadā viņai tika diagnosticēts krūts vēzis, un viņa bija viena no pirmajām slavenībām, kas uzdrīkstējās par to publiski runāt. Templa nomira 2014. gadā 85 gadu vecumā. Nāves iemesls bija hroniska obstruktīva plaušu slimība.

1960. gadā viņa tika pie savas zvaigznes Holivudas Slavas alejā, savukārt pateicībā par aktrises karjeru un sabiedrisko darbību Ekrānu aktieru ģilde 2005. gadā viņai piešķīra balvu par mūža ieguldījumu.