"Populārākās dāvanas, kuras no brīvās Eiropas varēja atvest padomju pilsonim, bija prezervatīvi, pretapaugļošanās tabletes un skaisti krūšturi," citējot vienu no filmas avotiem, aktrisi Marinu Vladi, stāsta filmas režisore Ināra Kolmane. "Šobrīd gan Krievijā, gan mūsdienu Eiropā atdzimst neveselīgs puritānisms," viņa uzsver. "Es ceru, ka filma ļaus iedziļināties ne tikai vēsturē, bet liks aizdomāties arī par šodienas attiecībām ģimenē un informāciju, ko vecāki stāsta saviem bērniem".
Filmas montāžas režisore Katya Chelli (Francija) atzina, ka izbaudījusi darbu kopā ar Ināru. "Viņa ir ļoti apdāvināta režisore, ar jūtīgu un neticami labu režisores aci un spēju pamanīt detaļas. Viņa mani pārsteidza, filmā izmantojot smilšu animāciju, tā ir tehnika, kas Francijā ir jaunums."
"Grūtākais bija atrast un piekļūt arhīva materiāliem," atklāj filmas producents Jānis Juhņēvičs. "Īpaši Krievijā, pēc varas virziena maiņas, kolēģi no televīzijas atzina, ka zaudēs darbu, ja dos atļauju izmantot arhīvā uzglabātos materiālus. Tomēr operatīvi sadarbojoties ar filmas kopproducentiem Ukrainā, tikai iegūti filmā redzamie unikālie kadri, kā piemēram, žurnāls "Krokodils".
Režisores asistente Evita Bērziņa atklāja, ka cilvēkiem ir ļoti daudz stāstu par pagātni, taču seksa tēma joprojām ir ļoti sensitīvs jautājums. "Sarunā zem četrām acīm bija gan stāsti par ģimenēm, kur sieva, sodot vīru par sānsoli, ir nodevusi to publiskai kaunināšanai partijas biedru vidū, gan atzīšanās pilnīgā neziņā par seksuālo attiecību norisi, taču pierunāt cilvēkus runāt publiski bija ļoti grūti."
Filma par to, kas notiek starp cilvēkiem totalitārā režīmā, kad attieksme pret seksu mainās no pilnīgas visatļautības līdz absolūtam noliegumam. Caur ironiju, humora un traģikas pilniem stāstiem filma "Dubultā dzīve. Sekss un PSRS" pretnostata cilvēku reālo dzīvi un to viltus realitāti, kuru Komunistiskā partija un tās vadoņi centās uzspiest darbaļaužu masām, parādot varas aprindās valdošo dubultmorāli, kur elitei ir atļauts viss, savukārt ierindas pilsoņi tiek pārliecināti, ka nodarboties ar seksu ir neķītri un pat iedomāties par to ir apkaunojums.
Filma tapusi, sadarbojoties "Filmu studijai Deviņi" (Latvija), "Les films du balibari" (Francija) un "mental dRive studio" (Ukraina). Filmas materiāls uzņemts Sanktpēterburgā, Maskavā, Novokuzņeckā, Kijevā, Harkovā, Londonā, Parīzē un Rīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
